Politiskās partijas, kas varētu piedalīties valdības veidošanā, oficiāli uzsāk divpusējās sarunas.
Jaunā konservatīvā partija (JKP) informējusi, ka vakar plkst.11.30 savā
birojā tikās ar “KPV LV”, bet plkst.14 ar partiju “Attīstībai/Par!”.
Savukārt trešdien, 10.oktobrī, JKP iecerētas sarunas ar “Jauno
Vienotību”, nacionālo apvienību “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un
brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK), kā arī Zaļo un zemnieku savienību (ZZS).
JKP ir gatava būt stūrakmens valdības veidošanā un pastāvēšanā,
pirmdien žurnālistiem paziņoja politiskā spēka līderis Jānis Bordāns.
Politiķis vairākkārt uzsvēra, ka pašlaik jārunā par darbiem un
iespējamiem koalīcijas modeļiem, nevis amatiem. Viņš gan tieši
neatbildēja, vai JKP būtu gatava strādāt valdībā, kur premjera amatu
ieņemtu citas partijas pārstāvis, piemēram, no “KPV LV”.
Taujāts, vai būšana par stūrakmeni valdībā nozīmē arī premjera
pozīciju, Bordāns atbildēja, ka tas to var gan iekļaut, gan neiekļaut,
jo svarīga ir arī potenciālo partneru nostāja. Bordāns akcentēja, ka
ļoti būtiska ir valdības stabilitāte un ilgtspējība. Starp JKP
prioritātēm esot pašreizējā ārlietu kursa saglabāšana un drošība, kā arī
tiesiskuma jautājumi.
Bordāns arī norādīja, ka pašlaik matemātiski ir iespējami vairāki koalīcijas modeļi. Līdzīgu viedokli pauduši arī citi politiķi.
Arī “KPV LV” esot “diezgan raits” plāns, kurās dienās un ar kurām
partijām tikties, aģentūrai LETA pastāstīja politiskā spēka
līdzpriekšsēdētāja Linda Liepiņa. Viņa gan šo plānu neatklāja, norādot,
ka partija nevēlas, lai valdība tiktu veidota medijos un ar mediju
starpniecību. Ja būs nepieciešams, pēc tikšanām tiks sniegta attiecīgā
informācija, viņa sacīja.
Prioritāti jāvienojas nevis par amatiem, bet darāmajiem darbiem,
uzsvēra partijas līdzpriekšsēdētāja, norādot, ka politiskais spēks savas
prioritātes ir nosaucis priekšvēlēšanu programmās.
Pirmdien notika arī politiskā spēka valdes tikšanās ar 13.Saeimā no “KPV LV” saraksta ievēlētājiem deputātiem.
“KPV LV” premjera amata kandidāts Aldis Gobzems aģentūrai LETA pauda,
ka tautas vēlme ir skaidra – dot mandātu valdību veidot tām divām
vispopulārākajām partijām, kurām to ir iespēja praktiski izdarīt. No
Gobzema teiktā izrietēja, ka runa ir par “KPV LV” un Jauno konservatīvo
partiju. Bordāns no savas puses norādīja, ka pagaidām nepaudīs “jā” vai
“nē” šādai iespējai. Pārējie politiskie spēki pagaidām norāda, ka veidot
blokus pašlaik nevajadzētu.
Pārējie potenciālie koalīcijas partneri arī formulējuši prioritārus
darbus jaunajai valdībai. Šo politisko spēku pārstāvji valdības
veidošanas iniciatīvu sagaida no JKP un “KPV LV”, jo viņi saņēmuši
visvairāk mandātu pēc “Saskaņas”.
Partiju apvienības “Attīstībai/Par!” līdzpriekšsēdētājs Daniels
Pavļuts pauda, ka politiskais spēks vēlas veiktspējīgas, dinamiskas un
stabilas koalīcijas un valdības izveidošanu. Viņš skaidroja, ka jaunajā
koalīcijā būtu jādominē Saeimā jaunievēlētajām partijām. Pašreizējā
situācijā nav tik izšķiroši, kura no partijām uzņemas iniciatīvu,
aicinot uz sarunām, jo no tā dēvēto centrisko jeb latvisko partiju
spārna “visiem jārunā ar visiem”, akcentēja politiķis.
Vaicāts par darāmajiem darbiem, ko “Attīstībai/Par!” ieskatā
vajadzētu veikt nākamajai valdībai, Pavļuts norādīja, ka tā ir pieejamas
veselības aprūpes nodrošināšana, kur radikāli jāmaina pašreizējais
modelis, likvidējot, viņaprāt, gaidāmo diskrimināciju pakalpojumu
saņemšanā cilvēkiem, kas ir samaksājuši nodokļus.
Tāpat izglītības jomā politiskais spēks iestāšoties par kompetenču
pieejā balstītu izglītības modeļu straujāku ieviešanu un
konkurētspējīgāku augstāko izglītību. Nepieciešams veikt novadu reformu,
kā arī strādāt pie sociālliberāļiem kritiski svarīga jautājuma par
iekļaujošu sabiedrību, tajā skaitā attiecībā uz cilvēkiem ar
invaliditāti un kopdzīves likuma pieņemšanu, klāstīja Pavļuts.
“Attīstībai/Par!” līdzpriekšsēdētājs Juris Pūce aģentūrai LETA
norādīja, ka iniciatīvai valdības veidošanas sarunās jānāk no JKP vai
“KPV LV”.
VL-TB/LNNK ir gatava runāt par darāmajiem darbiem un programmas
uzstādījumiem ar visām ievēlētajām partijām, izņemot “Saskaņu”,
aģentūrai LETA sacīja politiskā spēka līderis Raivis Dzintars. Nacionālā
apvienība formulējusi pirmos trīs jautājumus, par ko gribēs dzirdēt
potenciālo partneru viedokli, neizslēdzot, ka kopumā to būs ļoti daudz,
pastāstīja Dzintars. VL-TB/LNNK vēlas noskaidrot potenciālu partneru
viedokli par to, kā turpināt un paplašināt atbalsta pasākumus ģimenēm ar
bērniem, kā arī citiem demogrāfijas pasākumiem. Tāpat arī, kā turpināt
pāreju uz mācībām valsts valodā izglītības iestādēs – gan bērnudārzos,
gan skolās.
Vienlaikus VL-TB/LNNK gribēs noskaidrot citu partiju attieksmi pret
lēta darbaspēka ieviešanu, kas, pēc nacionālās apvienības politiķu
domām, ir pretrunā ar Latvijas pilsoņu interesēm un iespējām saņemt
augstāku darba samaksu.
Zaļo un zemnieku savienības valde pirmdien nemainīja politiskā spēka
pozīciju, ka iniciatīva valdības veidošanā jāuzņemas kādai no tā
dēvētajām centriskajām jeb latviskā spārna partijām, kurām ir
vislielākais mandātu skaits – “KPV LV” vai JKP, aģentūrai LETA sacīja
ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.
Viņš norādīja, ka “KPV LV” un JKP pašām jāizrunā jautājums, kura no
tām uzņemsies iniciatīvu. Šajās vēlēšanās uzvarētāja nav, jo tādai
partijai būtu jābūt vismaz 30 mandātiem, pauda politiķis. Viņš norādīja,
ka politiskais spēks ir atvērts sarunām ar visām centriskām vai
centriski labējām latviskā spārna partijām.
Krauze pauda, ka jaunajai valdībai jāstrādā pie darbiem, uz ko ir
norādījusi sabiedrība – izglītības, veselības, korupcijas apkarošanas un
nodokļu jomās. Tāpat svarīgs jautājums būs cīņa par Eiropas Savienības
budžetu, pauda politiķis.
Starp jaunās valdības prioritātēm jābūt eiroatlantiskā kursa
saglabāšanai, atbildīgai sociālai politikai, nevienlīdzības mazināšanai
sabiedrībā, kā arī reģionālās reformas īstenošanai un ilgtspējīgai
sabiedrības attīstībai, uzskata “Jaunā Vienotība”.
Politiskā spēka pārstāvji pirmdien izrunāja vēlēšanu rezultātus, kā
arī diskutēja par turpmākām valdības izveides sarunām. “Jaunās
Vienotības” priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš žurnālistiem pēc sanāksmes
teica, ka politiskais spēks gatavs runāt par darāmajiem darbiem ar
visiem parlamentā ievēlētajiem politiskajiem spēkiem, izņemot “Saskaņu”.
Kā ziņots, saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem “Saskaņai”
parlamentā varētu būt 23 vietas, politiskajai partijai “KPV LV” un JKP –
katrai 16 vietas, “Attīstībai/Par!” un VL-TB/LNNK – katrai 13 vietas,
ZZS – 11 vietas, bet “Jaunajai Vienotībai” – astoņas vietas.
