Rīga, 7.jūl., LETA. Gada otrajā ceturksnī iekšzemes kopprodukta (IKP) kritums, rēķinot gada griezumā, varētu būt nedaudz mazāks nekā gada pirmajā ceturksnī, liecina biznesa informācijas portāla “Nozare.lv” veiktā banku ekspertu aptauja.
Kā prognozē “Nordea” vecākais ekonomists Andris Strazds, otrajā ceturksnī kritums nebūs tik straujš kā pirmajā ceturksnī piedzīvotie 18%. Tas varētu būt nedaudz zem 15%, rēķinot pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu. “SEB bankas” galvenais ekonomists Andris Vilks norāda, ka otrais ceturksnis būs ļoti līdzīgs pirmajam. Provizoriskie dati par vairākām lielajām nozarēm liecina, ka aprīlī un maijā dati ir bijuši līdzīgi vai pat mazliet labāki.
“Kā parasti, ir neiespējami uzminēt, kā statistikā atspoguļosies vairākas pakalpojumu nozares. Gada griezumā kritums varētu būt ap 16%-18%. Katrā ziņā kopumā pirmajā pusgadā būsim redzējuši lielāko kopprodukta kritumu. Gada otrajā pusē tas jau varētu būt par pāris procentpunktiem mazāks, ja vasaras mēnešos izdosies stabilizēt situāciju ekonomikā. Ja tas netiks darīts, lielāki mīnusi būs trešajā ceturtajā ceturksnī un nākamā gada sākumā. Kritums pilnībā varētu tikt apturēts nākamā gada vasarā vai rudenī. Ļoti daudz kas būs atkarīgs no valdības un sabiedrības rīcības šajā vasarā, gan pārstrukturizējot valsts aparātu un funkcijas, gan palīdzot uzņēmējiem. Es pat teiktu, ka notiekošā likmes ir ļoti augstas – ne tikai vairāki IKP procentpunkti, bet visas valsts ekonomiskā un sabiedriskā modeļa kvalitāte turpmākajiem gadiem,” uzsver eksperts.
Kā uzsver “DnB Nord bankas” Ekonomisko pētījumu grupas speciāliste Ieva Vēja, IKP kritums otrajā ceturksnī varētu būt apmēram tāds pats kā pirmajā ceturksnī, kad tas sasniedza 18%, varbūt pat nedaudz mazāks – 17%-18%.
Savukārt “Parex Asset Management” Tirgus analīzes daļas vadītājs Zigurds Vaikulis norāda, ka kopš 2007.gada beigām turpinās strauja un mērķtiecīga Latvijas ekonomikas lejupslīde. Šā gada pirmajā ceturksnī IKP kritums gada izteiksmē sasniedzis 18%, turklāt lielākus vai mazākus mīnusus uzrāda visas nozares.
Eksperts norāda, ka ekonomikas sašaurināšanās tuvākajos ceturkšņos turpināsies, un 2008.gadā kopumā reālais un nominālais IKP samazināsies par 18%-19%. IKP procentuālo izmaiņu cipari varētu stabilizēties jau šī gada otrajā pusē, savukārt IKP apjomu samazināšanās turpināsies līdz nākamā gada vidum, bet izaugsme atsāksies 2010.gada beigās, 2011.gada sākumā.
“Tas nozīmētu, ka krīzes rezultātā Latvijas reālais IKP no virsotnes (2007.gada beigās) būtu zaudējis 25%-30%, atgriežoties 2004.gada līmeņos. Mūsuprāt, šis ir pietiekami skarbs scenārijs, kurā ir iecenoti visi negatīvie faktori – gan līdzšinējie un vēl gaidāmie, gan iekšējie un ārējie,” akcentē Vaikulis.
Komentējot situāciju atsevišķās nozarēs, Strazds prognozē, ka lielāko kritumu arī otrajā ceturksnī uzrādīs nozares, kurās pieprasījumu iepriekšējos gados stimulēja straujais kreditēšanas apjomu pieaugums – celtniecība, operācijas ar nekustamo īpašumu, ilglietošanas preču tirdzniecība. Salīdzinoši labāki rezultāti varētu būt transporta un sakaru nozarē, pārtikas tirdzniecībā. Arī apstrādes rūpniecībā kritumam otrajā ceturksnī vajadzētu būt mazāk straujam nekā pirmajā, jo kritums eksporta pieprasījumā vairs nav tik dramatisks kā gada sākumā.
Vilks norāda, ka kritums virs 20% būs mazumtirdzniecībā, tūrismā un sabiedriskajā ēdināšanā, finanšu nozarē, būvniecībā, mazliet mazāks – apstrādes rūpniecībā, savukārt enerģētikā, komerc- un individuālajos pakalpojumos, transportā un lauksaimniecībā tas būs ap 10%-15%. Mīnusi būs arī valsts pārvaldē.
Pēc Vējas domām, nozares ar lielāko kritumu, tāpat kā iepriekš, būs viesnīcas un restorāni, būvniecība, tirdzniecība. Nedaudz mazāks samazinājums varētu būt apstrādes rūpniecībā, savukārt mazākais samazinājums varētu būt transporta un sakaru nozarē, arī lauksaimniecībā.
Lūgts komentēt, kādi varētu būt risinājumi, lai pašreizējā situācijā vismaz kaut kā “noturētu” ekonomiku, Strazds uzsver, ka Eiropas Savienības fondu veiksmīga apguve neapšaubāmi būtu viens no kritumu mīkstinošiem faktoriem. Lai mazinātu krituma negatīvās sekas, ļoti būtiska ir sociālā politika. Līdz ar to pozitīvi vērtējama ideja par “stipendijām” bezdarbniekiem apmaiņā pret viņu iesaistīšanos sabiedriskajos darbos.
“Vidējā termiņā izaugsmes atjaunošanai ļoti svarīgi būs divi aspekti – eksporta atbalsts un ārvalstu investīciju plūsmas atjaunošana. Attiecībā uz eksportu – finansiāla atbalsta iespējas no valsts ir ierobežotas, taču būtu nepieciešams katrā nozarē ar eksporta potenciālu likvidēt jebkādus nefinanšu šķēršļus eksporta attīstībai. Piemēram, tūrisma jomā nepieciešams gan samazināt ar vīzu saņemšanu saistīto birokrātiju, gan stingrāk vērsties pret krāpniecību un nekvalitatīvu pakalpojumu sniedzējiem,” skaidro ekonomists.
Savukārt saistībā ar investīciju plūsmas atjaunošanu ļoti būtiski ir maksimāli ātri noteikt jaunos “spēles noteikumus”, piemēram, attiecībā uz nodokļu politiku, un ieviest visas izmaiņas no 2010.gada 1.janvāra. Ilgstoša nenoteiktība vēl vairāk samazinās ienākošo investīciju plūsmu un paildzinās atkopšanos no krīzes.
Pēc Vilka domām, jādara viss, lai dzīvotspējīgie uzņēmumi noturētos un pēc tam mērķtiecīgi attīstītos, bet jaunu uzņēmumu dibināšanai būtu atbalsts un iedrošinājums.
“Ekonomikas sildīšanas plāna steidzama ieviešana un visas pieejamās naudas un programmu apguve. Tas ir viens bloks, kam būtu jāsaglabā nodarbinātība, un veiksmes gadījumā jau pēc diviem trīs ceturkšņiem tā jāpalielina. Lielāka aktivitāte biznesā radītu arī lielāku nodokļu masu, kam būtu jāmazina nodokļu celšanas gaidas. Otrs bloks ir valsts funkciju izvērtēšana, kur jābūt redzamiem ietaupījumiem turpmākajiem gadiem. Arī tam vajadzētu mazināt ārējo spiedienu celt nodokļus un cirpt algas. Ja šie divi bloki tā organiski savienotos, būtu gan cerība biznesam, gan sabiedrībai un aizdevējiem labāks prāts,” skaidro eksperts.
Lai atvairītu rudens pesimisma vilni, tas ir jāizdara vasaras mēnešos, lai jau augusta beigās būtu pirmie pozitīvie dati.
Kā norāda Vēja, pašlaik fiskālā politika ir pilnīgi pretēja tam, kādai tai vajadzētu būt, lai stimulētu ekonomiku. Savukārt monetārajā politikā Latvija piemēro Eiropas Centrālās bankas monetāro politiku, jo lats ir piesaistīts eiro un 80%-90% kredīti ir ņemti šajās valūtā.
“Jau iepriekšējos gados gan fiskālā, gan monetārā politika bija cikliska – pārkaršanas laikā tika pazemināti nodokļi, pieļauts budžeta deficīts, palielinot izdevumus, arī eiro procentu likmes tika pazeminātas, tikai veicinot pārkaršanu. Tagad viss notiek pilnīgi pretēji – nodokļi tiek celti, valsts izdevumi samazināti, kredītu pieejamība ir ierobežota. Reāli ekonomikas atbalstīšanai atliek vienīgi kādas administratīvām tuvas metodes, kas nedomāju, ka varētu dod kādu pamanāmu rezultātu. Tās pašas eksporta kredītu garantijas jau arī ir tikai tāds blakus instruments, kas pats par sevi jau neko pat īsti neveicina. Ja uzņēmums nespēj neko saražot vai pārdot, nekādas eksporta garantijas tur nepalīdzēs, nerunājot par visām neskaitāmajām eksporta veicināšanas programmām,” skaidro eksperte.
Pēc viņas domām, vienīgie reālie instrumenti ekonomiskās izaugsmes atjaunošanai tomēr saistās ar fiskālo jeb, konkrētāk, nodokļu politiku, atvieglojot nodokļu slogu ražotājiem.
Savukārt valsts aparāta apcirpšana tiešām reāli ir nepieciešama – mazāk kā strādājošo skaita samazināšana, vairāk kā lieko funkciju likvidēšana un lieko amatu likvidēšana, samazinot iestāžu skaitu, struktūrvienību skaitu un vadītāju īpatsvaru.
Vaikulis norāda, ka iespējams identificēt četras jomas, no kurām vismaz teorētiski var “augt kājas” Latvijas ekonomikas stabilizācijai – monetārā politika, fiskālā politika, ārējais pieprasījums, naudas resursu ieplūdums Latvijas ekonomikā.
Latvijas Bankas monetārās politikas sviras bija vājas pārkaršanas apstākļos un ir vājas arī tagad, bet Latvijas fiskālajā politikā pašlaik galvenais uzsvars ir uz “galu savilkšanu”, nevis izaugsmes veicināšanu.
“Eksports, vismaz tādā formā, kāds tas ir pašlaik, Latviju no purva izvilkt ārā nespēj – eksporta attiecība pret IKP Latvijas gadījumā ir ap 30%, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā. Savukārt eksporta “pārkārtošana”, pat ja sāksies, prasīs gadus. Tātad kā galvenais, ja ne vienīgais priekšnosacījums tam, lai Latvijas ekonomika tuvāko ceturkšņu laikā spētu pārliecinoši nostāties uz kājām, atliek globālā kredīttirgus atveseļošanās un resursu ieplūšana Latvijas ekonomikā kredītu vai investīciju veidā,” uzsver eksperts.
