2018.gada
28.augustā valdība atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās
attīstības (VARAM) izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Personu
apliecinošu dokumentu likumā”,
nosakot eID karti kā obligātu dokumentu iedzīvotājiem, paredzot pārejas
periodu no 2019.gada līdz 2022.gadam. No 2023.gada 1.janvāra eID karte
būs primārais personu apliecinošais dokuments visiem Latvijas Republikas
pilsoņiem. Attiecīgi pase turpmāk tiks paredzēta
kā sekundārais personu apliecinošais dokuments vai kā ceļošanas
dokuments.
Ministrs Kaspars Gerhards: “Mūsu
mērķis ir nodrošināt ikvienam Latvijas iedzīvotājam drošu, viegli
pieejamu un ērti izmantojamu personas identifikācijas rīku ikdienas
situāciju risināšanai klātienē un arī e-vidē. Ar eID karti ikviens var
gan ceļot, gan parakstīt dokumentus ar e-parakstu, gan pieteikt un
saņemt pakalpojumus tiešsaistē. Turklāt par eID kartes drošību un ar to
saistīto funkciju uzturēšanu ir atbildīga valsts,
līdz ar to eID kartes priekšrocības būs pieejamas ikvienam lietotājam
neatkarīgi no citu e-vidē pieejamu identifikācijas rīku ierobežojumiem
vai nosacījumiem.”
VARAM
ieskatā valsts pārvaldes iestāžu darbiniekiem (ierēdņiem) būtu
nepieciešams eID karti noteikt par obligātu personu apliecinošu
dokumentu no 2019.gada 1.janvāra,
lai novērstu izteiktos iebildumus par pamatojumu darba (dienesta)
vajadzībām saņemt un izmantot eID karti iestādes funkciju
nodrošināšanai.
Jau
šobrīd personām ir tiesības izvēlēties eID vai pasi, kā vienīgo personu
apliecinošo dokumentu, vai arī izvēlēties abus personu apliecinošus
dokumentus – pasi un
eID karti.
Nosakot
eID karti par obligātu personu apliecinošu dokumentu, netiek aizliegti
vai ierobežoti citi autentifikācijas un identifikācijas rīki, tajā
skaitā banku identifikācijas
rīki. Tādējādi tiek noteikta viena valsts garantēta identifikācijas
rīka pieejamība, neatkarīgi no citu identifikācijas pakalpojumu
sniedzēju piedāvātiem alternatīviem identifikācijas rīku pakalpojumiem,
kuru izmantošanu paredz gan Vispārīgā datu aizsardzības
regula (Regula), gan Fizisko personu elektroniskās identifikācijas
likums (FPEIL). Tādejādi, ne tikai tiek garantēta piekļuve valsts
elektroniskajiem pakalpojumiem, bet arī nodrošināti citi digitālā
vienotā tirgus izveidi veicinoši aspekti:
-
personām ir
pieejams vispārpieejams identifikācijas līdzeklis, kas tehniski un
organizatoriski atbilst augstākajām drošības prasībām, ko izvirzījusi
valsts un ir saskaņā ar Regulu; - personai tiek nodrošināta iespēja saņemt citu Eiropas Savienības dalībvalstu elektroniskos pakalpojumus;
-
netiek
ierobežotas iespējas personai izmantot tai noteiktās tiesības
elektroniskā vidē, valsts nodrošina tiesisko noteiktību un paļāvību
personām izmantot eID karti kā identifikācijas līdzekli jebkura
publiskās pārvaldes
elektroniskā pakalpojuma saņemšanai; -
eID karte kļūst
par vispārpieejamu līdzekli, ko juridiskas personas var izmantot, lai
nodrošinātu savu uzņēmējdarbības ietvaros piedāvāto elektronisko
pakalpojumu pieejamību.
