Labklājības nozares prioritārajiem pasākumiem 2021. gadā papildus
nepieciešami vairāk nekā 216 miljoni eiro, taču tā kā atsevišķi pasākumi
paredz arī ienākumu kompensāciju, kopējā pasākumu ietekme tiek lēsta
aptuveni 90 miljonu eiro apmērā. “Alūksniešiem.lv” vēsta Labklājības
ministrijas pārstāvis Egils Zariņš.
Labklājības
ministrijas priekšlikumi par nākamajā gadā īstenojamajiem 18
nozares politikas prioritārajiem pasākumiem
iesniegti
Finanšu ministrijai un Pārresoru koordinācijas centram. Ir
paredzēti gan jaunu iniciatīvu uzsākšanu no nākamā gada, gan
jau esošo sociālo pakalpojumu kvalitātes un pieejamības
uzlabošanu un valsts materiālā atbalsta palielināšanu dažādām
iedzīvotāju grupām, tostarp pensionāriem un ģimenēm ar bērniem.
“Nākamgad
prioritāšu saraksta augšgalā ir pensiju celšana, ģimenes valsts
pabalstu palielināšana un palīdzība personām ar invaliditāti,
tajā skaitā bērniem. Asistentu pakalpojumu pilnveidošana ir
aktuāla daudzus gadus un prasa ievērojamus līdzekļus. Ceru uz
koalīcijas partneru izpratni un atbalstu, lai varētu šo problēmu
risināt. Vienlaikus ir skaidrs, ka budžeta veidošanas sarunas būs
grūtas, jo koronavīrusa pandēmijas izraisītā krīze valsts
finanšu iespējas krietni pasliktinājusi,” uzskata labklājības
ministre Ramona Petraviča.
Prioritāro
pasākumu sarakstā iekļauts papildu finansējuma pieprasījums
izmaiņām asistenta pakalpojumā personām ar invaliditāti.
Asistenta pakalpojums pašvaldībā, ko finansē no valsts budžeta,
tika ieviests 2013.gadā, lai sniegtu atbalstu nokļūšanai darba
vietā, izglītības iestādē vai pakalpojumu saņemšanas vietā,
kā arī, lai palīdzētu personu ar invaliditāti ģimenes locekļiem
un veicinātu to iesaisti darba tirgū. Diskusijās ar nevalstiskajām
organizācijām, pakalpojuma saņēmējiem un pašvaldību
sociālajiem dienestiem secināts, ka asistenta pakalpojums
neapmierina mērķa grupu un pakalpojuma nodrošināšanā ir
nepieciešamas izmaiņas.
LM
piedāvā valdībai piecus pakalpojuma izmaiņu variantus. Viens no
tiem paredz ievērojami mainīt un paplašināt pakalpojumu bērniem
ar invaliditāti (nosakot pavadoņa un asistenta pakalpojumus) un
vienlaikus arī mainīt pakalpojuma piešķiršanas kārtību.
Papildus plānots ieviest vienotu
anketu pakalpojuma nepieciešamības izvērtēšanai pilngadīgām
personām un paaugstināt asistenta atalgojumu. Lai to īstenotu,
kopā nepieciešami 23,3 miljoni eiro 2021.gadā.
Aptuveni
9 miljoni eiro plānoti pensiju saņēmēju atbalstam un ienākumu
palielināšanai. Lai palielinātu pensiju apmēru un sekmētu
nabadzības riska mazināšanos vairāk nekā 400 tūkstošiem
pensijas saņēmējiem, no 2021.gada Labklājības ministrija piedāvā
pakāpenisku piemaksu nodrošināšanu pie tām vecuma un
invaliditātes pensijām, kuras piešķirtas laikā no 2012. līdz
2036.gadam un, sākot ar 2037. gadu visiem vecuma un invaliditātes
pensijas saņēmējiem, par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts
līdz 1995.gada 31.decembrim.
Priekšlikumi arī paredz ar iedzīvotāju ienākuma nodokli
nepaliekamā minimuma paaugstināšanu pensijām uz 4200 eiro gadā
jeb 350 eiro mēnesī.
LM
piedāvā arī ģimenēm ar apgādājamajiem bērniem piešķirt
jaunu pabalstu 50 eiro apmērā par katru bērnu. Jaunā pabalsta
kopējā ietekme uz valsts budžetu 2021. gadā plānota virs 30
miljoniem eiro. Domājot par pietiekamiem ienākumiem vecumdienās,
LM piedāvā veikt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās
iemaksas pensiju apdrošināšanai par tiem bērna ar invaliditāti
kopšanas pabalsta saņēmējiem, kuri nestrādā.
Tāpat
plānots precizēt ģimenes valsts pabalsta saņemšanas nosacījumus
tām ģimenēm, kurās aug bērns ar invaliditāti un kurš sava
veselības stāvokļa dēļ nevar turpināt mācības pēc 15 gadu
sasniegšanas. Šobrīd šie bērni ģimenes valsts pabalstu nesaņem,
ja neturpina mācības, kas pēc LM domām nav pareizi. Savukārt
atbalsta pilnveidošanai aizbildņiem, plānots dubultot pabalstu
aizbildnim par bērna uzturēšanu, vienādojot to ar pabalstu
audžuģimenē ievietota bērna uzturam.
Gandrīz
15 miljoni eiro paredzēti dažādu sociālo
pakalpojumu pieejamības un kvalitātes, kā arī pakalpojumu
saņemšanas vides uzlabošanai, piemēram, sociālās
rehabilitācijas pakalpojumu personām ar dzirdes un redzes
invaliditāti, bērniem, kas cietuši no prettiesiskām darbībām,
cilvēku tirdzniecības upuriem, vardarbību veikušām personām
pieejamības palielināšanai, tehnisko palīglīdzekļu saņēmēju
rindas mazināšanai, ilgstošās sociālās aprūpes pakalpojumu
saņemšanas vides un kvalitātes uzlabošanai.
