Svētdiena, 7. decembris
Antonija, Anta, Dzirkstīte
weather-icon
+1° C, vējš 0.45 m/s, Z vēja virziens
Aluksniesiem.lv bloku ikona

Mežu īpašniekiem Latvijā radīta izglītojoša filma par egļu astoņzobu mizgrauzi

Mežu īpašniekiem Latvijā radīta izglītojoša filma par egļu astoņzobu
mizgrauzi, liecina informācija valsts mežu apsaimniekotāja “Latvijas
Valsts meži” (LVM) mājaslapā.

Izglītojošo filmu radījuši LVM un Latvijas Valsts mežzinātnes
institūta (LVMI) “Silava” speciālisti un tajā pieredzējuši eksperti
dalās padomos par to, kā atpazīt mizgrauža invadētos kokus, kad un kā
rīkoties egļu kaitnieka tālākas izplatības mazināšanai un kā minimizēt
riskus meža audzēšanā.

(LVMI) “Silava” vadošais pētnieks Agnis Šmits skaidro, ka egļu
astoņzobu mizgrauzis, kā liecina pats nosaukums, ir apmēram piecus
milimetrus liela vabole ar astoņiem zobiem. Mizgrauzis spēj nodarīt
lielāku postu egļu audzēm, nekā visi citi meža kaitnieki kopā, tāpēc tam
jāpievērš uzmanība.

“Egles pretojas mizgraužu tēviņu uzbrukumam, izdalot sveķus. Tomēr
mizgrauži ir gana spēcīgi un šo koka pretestību spēj pārvarēt. Kad
mizgrauži ir kokā, mātes sāk grauzt mātes ejas un dēt olas. Viena mamma
spēj izdēt līdz pat 60 olām. Kad olas ir izdētas, vaboles līdz jūlija
vidum lido otrreiz – to sauc par “māsu paaudzi”. Jūlija sākumā daļa
jauno vaboļu aiziet gulēt, otra daļa – līdz pat rudenim veido otro
paaudzi. Kāpuri un kūniņas, kas nav paguvušas attīstīties, ziemā aiziet
bojā, protams, tad, ja ziema ir auksta,” teica Šmits.

Viņš arī piebilda, ka mizgrauža uzbrukumu jaunai eglei sākotnēji ir
grūti pamanīt, jo egle vēl ir zaļa un caurumiņi uz mizas ir ļoti reti un
mazi. Tāpēc mežu īpašniekiem jāpievērš uzmanība mizas miltiem, kas
krājas zaru žāklēs un uz sakņu kakla.

“Lai piebeigtu vienu vidēja resnuma egli, sausā vasarā vajag līdz
3000 vaboļu, ja vasara ir slapja – vajadzēs līdz 7000 vaboļu, jo koks ir
spēcīgāks. Ja mizgraužu nav pietiekoši lielā skaitā, tie izplatās un
vairojas celmos, vēja gāztos un lauztos kokos,” skaidroja LVMI “Silava”
eksperts.

Ekspers arī aicina, ja iepriekšējā rudens, ziemas periodā bijušas
vēja gāztas, lauztas un liektas egles, līdz mizgraužu lidošanas sezonas
sākumam bojātās egeles jānocērt, jo egļu astoņzobu mizgrauzis vispirms
attīstās novājinātās eglēs. Liela uzmanība jāpievērš arī par 50 gadiem
vecākām egļu audzēm. Ja astoņzobu mizgrauzis ir ieperinājies audzē, to
vairs nevarēs glābt. Savukārt, egli savlaicīgi nocērtot, var glābt
blakus esošās vēl nebojātās audzes.

“Atkarībā no bojāto koku apjoma veicama sanitārā izlases cirte vai
cirte, saņemot Valsts meža dienesta sanitāro atzinumu. Veicot koku
ciršanu vienlaidus platībā, papildus sagatavotos sortimentus var
izmantot kā ķeramkokus, nodrošinot to, ka lidojošie mizgrauži šos
sortimentus izmanto attīstībai, kā arī izvietot feromonu slazdus,
lidojošo vaboļu ķeršanai” skaidroja LVM Meža aizsardzības un
ugunsdzēsības vadītājs Edijs Leišavnieks.

Mežkopis Kaspars Riže ieteica mežu atjaunošanā izvēlēties
kvalitatīvus stādus, un jaunos stādus nestādīt pārāk cieši. Ja egles
paaugušās un sāk konkurēt savā starpā, jāretina pamatsuga, atstājot divu
līdz 2,5 metru attālumu starp augošajiem kokiem. Tad jāļauj egļaudzei
augt līdz kopšanas cirtes veikšanas brīdim, un tad veikt atjaunošanas
cirti. Meža īpašniekiem būtu jāļauj pašiem pieņemt lēmumu par
saimniekošanas intensitāti un veidiem.

Jau ziņots, ka pērn vairākās vietās Latvijā konstatēta egļu astoņzobu
mizgrauža pastiprināta savairošanās. Sevišķi masveidīga mizgraužu
savairošanās bija vērojama Lubānas apkārtnē un Gaujas Nacionālajā parkā.
Viens no pasākumiem kaitēkļa apkarošanai ir feromonu slazdu
izvietošana. Mizgraužu ķeršanai izmanto slazdus ar sintētisko feromonu.

Egļu astoņzobu mizgrauzi uzskata par agresīvāko un bīstamāko egļu
audžu kaitēkli Latvijā, kurš var invadēt ne tikai novājinātas egles, bet
arī pilnīgi veselus kokus, ja savairojas lielā skaitā. Visbiežāk tas
pastiprināti savairojas pēc vējgāzēm, taču tas var kolonizēt arī citādi
novājinātas egļu audzes.

Mizgrauzim piemērotāki ir resni koki, tādēļ par riska audzēm
uzskatāmas apmēram 50 gadus vecas un vecākas egļu audzes. Šis kaitēklis
ir sastopams arī egļu ciršanas atliekās, kas ir resnākas par 12
centimetriem, taču, lai sekmīgi savairotos, šim mizgrauzim tomēr ir
nepieciešami resnāki par 20 centimetriem egļu stumbri.

Aluksniesiem.lv bloku ikona Komentāri