Lielu daļu Latvijas upju klāj ledus sega, kas nav pietiekami bieza,
lai to varētu droši izmērīt, ziņo Latvijas Vides, ģeoloģijas un
meteoroloģijas centrs.
Ledus ir nevienmērīgs, to lielākoties klāj sniegs, kas kavē ledus
biezuma pieaugumu un traucē vizuāli izvērtēt ledus segas bīstamību. Kāpt
uz ledus ir bīstami.
Daugavu lielākoties klāj ledus sega. Pie Krāslavas ir palieku
piesalas un ledus sablīvējums lejpus novērojumu stacijas. Daugavas
augštecē – Krievijā un Baltkrievijā – ledus biezums ir 8-13 centimetri.
Daugavas baseina upēs turpinās ledus veidošanās. Gauja lēnākajos
posmos pārklājusies ar ledus segu, bet straujākajos upes posmos gar
krastiem izveidojušās piesalas un iet vižņi. Arī Salacā gar krastiem
piesalas, turpinās reta līdz vidēja vižņu iešana.
Lielupē izveidojusies ledus sega, vietām ar lāsmeņiem. Ventā ir
piesalas un vižņu iešana, Abavā – ledus sega ar lāsmeņiem, Imulā – ledus
sega. Kurzemes piekrastes upēs Irbē, Bārtā un Užavā gar krastiem
piesalas un iet vižņi.
Upju notece pārsvarā samazinās, ledus veidošanās laikā atsevišķos upju posmos gaidāmas krasākas ūdens līmeņa svārstības.
Kā ziņots, Latvijas upēs jau desmito mēnesi pēc kārtas saglabājas pazemināts ūdens daudzums.
Saskaņā ar Lietuvas Ģeoloģijas dienesta informāciju valsts vidienē un
ziemeļdaļā joprojām nav atjaunojies normāls gruntsūdeņu līmenis, kas
stipri kritās aizvadītajā sausajā vasarā un rudenī, tādēļ daudzviet
izsīkušas seklākās akas. Līdzīga situācija ir arī Latvijā.
