Piektdien, 17. augustā, Latvijas Banka izlaidīs kuršu ķoniņiem veltītu sudraba kolekcijas monētu. Gaidot Latvijas valsts 100 gadu jubileju, vienlaikus atskatāmies pagātnē un domājam par nākotni. Šī monēta ir veltījums kuršu ķoniņiem – latviešu tautas daļai, kas pratusi nosargāt savu personisko brīvību un neatkarību cauri gadsimtiem.
Kolekcijas monētas “Kuršu ķoniņi” mākslinieki ir Arvīds Priedīte (grafiskais dizains) un Ligita Franckeviča (plastiskais veidojums). Monēta izgatavota kaltuvē UAB Lietuvos monetų kalykla (Lietuva).
Monētas priekšpusē uz dokumenta fona attēlots jātnieks zirga mugurā ar spalvu pie cepures, zobenu pie sāniem un karogu rokā. Monētas aizmugurē redzams Peniķa staba atveids ar Ķoniņciema ģerboni, sieviete tautastērpā un vīrietis ar zobenu; fonā – septiņu Kurzemes brīvciemu nosaukumi.
Ķoniņi bija Kurzemes pamatiedzīvotāji, septiņu brīvciemu (Ķoniņu, Kalēju, Pliķu, Ziemeļu Turlavas pagastā, Dragūnu Rumbas pagastā, Viesalgu Snēpeles pagastā un Sausgaļu Padures pagastā) iemītnieki, kas kā vasaļi jeb lēņavīri no Livonijas ordeņa saņēma zemi un privilēģijas. 1230. gadā lielāko kuršu daļu pārstāvošā ķēniņa Lamekina un Romas pāvesta legāta pilnvarnieka noslēgtais līgums paredzēja kuršu dalību karos pret pagāniem un tiesības palikt brīviem, ja vien turēsies pie katoļticības. Līgums bija spēkā īsu laiku, jo mainījās baznīcas varas un Livonijas ordeņa spēku samērs un ietekme, bet tas iedibināja brīvības tradīciju.
Kuršu ķoniņiem ar zirgu un ieročiem bija jādodas aizstāvēt Livonijas ordeņa intereses kaujas laukā. Viņi kļuva arī par ziņnešiem, tulkiem, rakstvežiem, namdariem, kalējiem un citu amatu meistariem un bija atbrīvoti no klaušām un nodevām. Kuršu ķoniņi apstrādāja lēņa zemi saviem spēkiem vai ar kalpu palīdzību un nodeva to mantojumā dēliem.
Lai iemūžinātu šīs neparastās vēstures lappuses, Latvijas Banka kuršu ķoniņiem velta kolekcijas monētu.
Jauno monētu no 17. augusta plkst. 8.30 varēs iegādāties Latvijas Bankas kolekcijas monētu un citu numismātikas produktu iegādes vietnē e-monetas.lv un Latvijas Bankas kasēs K. Valdemāra ielā 1B, Rīgā, un Teātra ielā 3, Liepājā.
Monētas cena Latvijas Bankas kasēs un vietnē e-monetas.lv – 43.00 eiro. Monētas maksimālā tirāža – 2500 eksemplāru.
Daļa monētu tirāžas 2018. gada septembrī numismātiem, filatēlistiem un citiem interesentiem tiks piedāvāta kopizdevumā ar īpašu kuršu ķoniņiem veltītu pastmarku. Šādu kopizdevumu VAS “Latvijas Pasts” un Latvijas Banka veido pirmo reizi.
Vietnē e-monetas.lv iegādei pieejams plašs Latvijas Bankas kolekcijas monētu un citu numismātikas produktu klāsts. Vietnē e-monetas.lv pirkumus var veikt gan privātpersonas, gan Latvijas uzņēmumi. Te nodrošināta iespēja ērti norēķināties, izmantojot VISA, VISA Electron, MasterCard un Maestro norēķinu kartes, kā arī “Swedbank” AS, AS “Citadele banka” un AS “SEB banka” internetbankas. Iegādātās monētas un numismātikas produktus varēs saņemt Latvijas Bankas kasēs Rīgā un Liepājā (adreses sk. https://www.bank.lv/par-mums/klientu-kase) un izmantojot VAS “Latvijas Pasts” eksprespasta pakalpojumus. Tas būs noderīgi, piemēram, attālāko reģionu iedzīvotājiem, kuri aizņemtības vai citu iemeslu dēļ nevar apmeklēt Latvijas Bankas kases pirmajās dienās pēc jaunas monētas izlaišanas. Numismātikas produktus e-monetas.lv var iegādāties arī privātpersonas un juridiskās personas ārvalstīs, un piegāde pašlaik iespējama uz 35 valstīm – lielāko daļu ES valstu, ASV, Kanādu, Austrāliju un Jaunzēlandi.
Kolekcijas monēta “Kuršu ķoniņi” ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā (tomēr maz ticams, ka šādas monētas reāli nonāks apgrozībā, jo pēc būtības tās ir mākslas darbi un ir numismātu un citu interesentu īpaši pieprasītas).
KURŠU
ĶONIŅI
Nominālvērtība: 5 eiro
Svars: 22.00 g, diametrs:
35.00 mm
Metāls: 925° sudrabs,
kvalitāte: proof
Maksimālā tirāža: 2500
eks.
Kalta 2018. g. UAB
Lietuvos monetų kalykla (Lietuva)
Mākslinieki: Arvīds
Priedīte (grafiskais dizains), Ligita Franckeviča (plastiskais
veidojums)
Monētas priekšpuse
(averss)
Centrā uz dokumenta fona
jātnieks zirga mugurā ar spalvu pie cepures, zobenu pie sāniem un
karogu rokā, monētas lejasdaļas centrā – dokumenta zīmogs, no
tā pa kreisi puslokā – gadskaitlis 2018, pa labi – uzraksts 5
euro.
Monētas aizmugure
(reverss)
Monētu vertikāli pa
diametru šķērso Peniķa staba atveids ar Ķoniņciema ģerboni, no
tā pa kreisi – sieviete tautastērpā, pa labi – vīrietis ar
zobenu. Fonā – septiņu Kurzemes brīvciemu nosaukumi (KALĒJI,
ZIEMEĻI, VIESALGI, ĶONIŅI, PLIĶI, DRAGŪNI un SAUSGAĻI). Monētas
lejasdaļā puslokā uzraksts KURŠU ĶONIŅI.
Monētas josta
Uzraksti LATVIJAS BANKA un
LATVIJAS REPUBLIKA, atdalīti ar rombveida punktiem.
Iedzīvotāju grupa, ko
vieno sociāla tradīcija, ir būtiska spēcīgas sabiedriskās
struktūras sastāvdaļa. Viena no tādām vēsturiski nosacītām
sociālām grupām bijuši kuršu ķoniņi.
1230. gadā lielāko kuršu
daļu pārstāvošā ķēniņa Lamekina un Romas pāvesta legāta
pilnvarnieka noslēgtais līgums paredzēja kuršu dalību karos pret
pagāniem un tiesības palikt brīviem, ja vien turēsies pie
katoļticības. Līgums bija spēkā īsu laiku, jo mainījās
baznīcas varas un Livonijas ordeņa spēku samērs un ietekme, bet
tas iedibināja brīvības tradīciju. Kuršu ķoniņu nosaukums
rakstos pirmo reizi apliecināts tikai 1504. gadā lēņa grāmatā
Peniķim, bet pirmā lēņa grāmata izsniegta Tontegodem jau 1320.
gadā. Ķoniņi bija Kurzemes pamatiedzīvotāji, septiņu brīvciemu
(Ķoniņu, Kalēju, Pliķu, Ziemeļu Turlavas pagastā, Dragūnu
Rumbas pagastā, Viesalgu Snēpeles pagastā un Sausgaļu Padures
pagastā) iemītnieki, kas kā vasaļi jeb lēņavīri no Livonijas
ordeņa saņēma zemi un privilēģijas.
Kuršu ķoniņiem ar zirgu
un ieročiem bija jādodas aizstāvēt Livonijas ordeni kaujas laukā.
Viņi kļuva arī par ziņnešiem, tulkiem, rakstvežiem, namdariem,
kalējiem un citu amatu meistariem un bija atbrīvoti no klaušām un
nodevām. Kuršu ķoniņi apstrādāja lēņa zemi saviem spēkiem
vai ar kalpu palīdzību un nodeva to mantojumā dēliem.
Kuršu ķoniņi prata grūtos
laikos saglabāt savu personisko brīvību un neatkarību. Kurzemes
un Zemgales hercogistes laikā (1561–1795) ķoniņu tiesības tika
skartas, uz viņiem neattiecinot vasaļu neierobežotās īpašuma
tiesības uz lēņiem un 17. gs. neuzņemot matrikulētās
muižniecības kārtā, tomēr saglabājās tiesības tiesu instancēs
un muižniecībai atbilstošas medību tiesības. Kuršu ķoniņu
spītība un neatlaidība neatkarības sardzē izpaudās gadiem ilgā
tiesvedībā. To, ka kuršu ķoniņu lēnis nav zemnieku lēnis un uz
to nevar attiecināt zemnieku nodokļus un klaušas, tiesas atzina
vairākkārt, jo savulaik piešķirtās medību, arī zvejas,
biškopības un dzirnavu tiesības, bet īpaši ģerboņu tiesības
un atbrīvojums no nodokļiem viņus padarīja par bruņinieku
līdziniekiem.
Peniķu pīpe no Ķoniņciema,
rotāta sudraba apkalumiem, dižie segli ar zvaigžņu ornamentu,
slīpais aizsargkrusts un saulītes raksts – tie ir simboli un
zīmes, kas caurvij gadsimtus. Ģerboņi uz ciema zīmogiem un
vitrāžās Lipaiķu baznīcas logos tāpat kā lēņa grāmatas
simbolizēja tiesības paaudzi pēc paaudzes saglabāt brīva cilvēka
un zemes īpašnieka statusu. Ķoniņciema ģerbonī attēlotais
jātnieks zirgā, ar spalvu pie cepures, zobenu pie sāniem un
plīvojošu karogu (karodznieks) ir spilgta militārā dienesta
liecība, kas rotājusi arī kuršu ķoniņu vēsturisko pašapziņu
apliecinošo Peniķa stabu.
Latvijas
Bankas darbība kolekcijas un 2 eiro piemiņas monētu jomā
Latvijas Banka kopš
1993. gada izlaidusi 98 lata un 28 eiro kolekcijas
monētas. Kopumā Latvijas monētu veidošanā piedalījušies
vairāk nekā 50 Latvijas mākslinieku.
Latvijas monētas ir augstu
novērtētas visā pasaulē, saņemtas daudzas prestižas godalgas,
turklāt 2010. gadā ASV numismātikas publikāciju
izdevniecības Krause Publications un tās izdotā
žurnāla World Coin News organizētajā konkursā “Gada
monēta” (Coin of the Year) “Latvijas monēta”
saņēma galveno balvu nominācijā “Gada monēta”.
2015. gadā šajā konkursā par labāko nominācijā “Labākais
mūsdienu notikumu atspoguļojums” (Best Contemporary Event)
tika atzīta sudraba kolekcijas monēta “Baltijas ceļš”.
Savukārt šogad kolekcijas monēta “Nacionālais uzņēmējs”
šajā konkursā tika atzīta par “Mākslinieciskāko monētu”
(Most Artistic Coin).
Naudas zīmju tapšanā
nozīmīga loma ir Latvijas Bankas izveidotajai monētu
dizaina komisijai (sākotnēji – Latvijas Bankas monētu
sižetiskā risinājuma komisija), kas darbojas kopš 1993. gada
12. novembra. Kopā ar Latvijas Bankas darbiniekiem šajā
komisijā strādā Latvijā pazīstami mākslas un kultūras
eksperti, mākslinieki un zinātnieki.
Pēc eiro ieviešanas top
kolekcijas monētas ar Latviju raksturojošiem sižetiem un
augstvērtīgu māksliniecisko izpildījumu. Kolekcijas monētas ir
maksāšanas līdzeklis tikai emisijas valstī. Tomēr maz ticams, ka
šādas monētas reāli nonāks apgrozībā, jo pēc būtības tās
ir mākslas darbi un ir numismātu un citu interesentu īpaši
pieprasītas.
Kolekcijas monētu
nominālvērtībai jābūt atšķirīgai no apgrozības monētu
nominālvērtības (piemēram, 5 eiro vai 10 eiro).
Kolekcijas monētu specifikācijas (krāsa, diametrs, svars,
materiāls u.c.) būtiski atšķiras no apgrozības monētu
raksturlielumiem.
Informāciju par interneta
vietnē e-monetas.lv un Latvijas Bankas kasēs nopērkamajām
kolekcijas monētām sk. https://www.e-monetas.lv
un https://monetas.bank.lv/iegade.
Vēl viena monētu mākslas
joma ir 2 eiro piemiņas monētas (īpaša dizaina 2 eiro
apgrozības monētas). Katru gadu ikviena eiro zonas valsts var
izlaist divas šādas monētas (Latvijā agrāk tika emitētas īpaša
dizaina 1 lata apgrozības monētas), kas veltītas valsts,
Eiropas vai pasaules nozīmes notikumiem. Papildus tam visas eiro
zonas valstis kopā var izlaist vēl vienu 2 eiro monētu kādas
kopīgas ES valstu tēmas ietvaros.
Piemiņas monētām ir tādas
pašas iezīmes un Eiropas puse kā parastajām 2 eiro
apgrozības monētām, bet pusē ar attiecīgās valsts veidoto
simboliku tām attēlots piemiņas motīvs.
Eiro piemiņas monētas ir
likumīgs maksāšanas līdzeklis eiro zonā – tās var izmantot un
tās jāpieņem tāpat kā visas pārējās eiro apgrozības monētas.
