Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosinās šogad atteikties
no valsts pārbaudes darbiem 9.klašu beidzējiem, vienlaikus eksāmeni
12.klasēm notiks, aģentūru LETA informēja ministrijā.
Uzklausot sabiedrības un ekspertu viedokli, ministrija šodien Saeimas
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē rosinās nerīkot valsts
pārbaudes darbus 9.klašu beidzējiem.
Atteikšanos no 9.klašu eksāmeniem ministrija rosina pēc konsultācijām
ar Veselības ministriju, kā arī analizējot IZM, “Edurio” un Valsts
izglītības satura centra (VISC) skolēnu aptauju datus un ņemot vērā citu
Eiropas Savienības (ES) valstu rīcību centralizēto eksāmenu norisē,
norāda ministrijā.
Tāpat kā vairākumā ES valstu Latvijā notiks eksāmeni 12.klasēm,
savukārt 9.klasēm valsts pārbaudes darbus rosina atcelt, izņemot valsts
valodas pārbaudījumu mazākumtautību izglītības programmās tiem
skolēniem, kuri to vēlēsies kārtot, apliecinot valsts valodas prasmes,
norāda IZM.
Eksāmenus 9.klasēm nolemts nerīkot vairākās ES valstīs, piemēram,
Beļģijā, Dānijā, Francijā, Maltā, Nīderlandē, Portugālē, Rumānijā un
Spānijā, vienlaikus atstājot spēkā 12.klašu eksāmenu norisi.
Arī Igaunijā nebūs 9.klašu noslēguma eksāmenu, toties
iestājpārbaudījumi uzņemšanai vidusskolā notiks, atzīmē ministrija.
Vienlaikus IZM uzsver, ka vismaz piecas ES dalībvalstis 9.klases valsts
pārbaudes darbus tomēr nolēmušas rīkot.
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) norāda, ka,
pārejot uz kompetenču pieeju, svarīgas izglītības procesa sastāvdaļas ir
karjeras izglītība un skolēna orientēšana uz viņa spēju attīstību,
izvēloties arī vidējo izglītību.
“Arī Latvijā, uzņemot vidusskolā vai ģimnāzijā ar dibinātāja atļauju
mācību iestāde ir tiesīga rīkot iestājpārbaudījumus. Tas būtu svarīgi –
pakāpeniski pāriet uz iestājprasībām šajā izglītības posmā,” uzskata
ministre, vienlaikus uzsverot, ka Covid-19 šo pāreju nedaudz palēnina,
taču IZM cer, ka skolas izvēlēsies optimālāko 10.klases skolēnu
uzņemšanas veidu.
VISC un IZM ir pārliecināti, ka pāreja uz kompetenču pieeju
pakāpeniski mazinās nevēlamu attieksmi, ko to ieskatā var novērot
šobrīd, proti, ir uztraukums, jo pietrūkst laika gatavoties eksāmenam,
nevis pārliecība, ka skolēni ir gatavi savu spēju pārbaudei.
Jau vēstīts, ka sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” sākta
parakstu vākšana par 9. un 12.klašu centralizēto eksāmenu atcelšanu.
Līdz šim no iniciatīvas iesniegšanai Saeimā nepieciešamajiem 10 000
parakstiem savākti ap 9100.
LETA arī vēstīja, ka 12.klases skolēniem eksāmenu sesijas
pamattermiņš patlaban tiek plānots no 2.jūnija līdz 7.jūlijam, savukārt
tiem skolēniem, kas centralizētos eksāmenus nevarēs nokārtot šajā laikā
no 9.jūlija līdz 30.jūlijam tiks dots papildtermiņš.
Turpretī 9.klases skolēniem paredzēts kārtot kombinēto eksāmenu, kurā
plānots iekļaut uzdevumus mācībvalodā, matemātikā un Latvijas vēsturē.
Plānots, ka šis eksāmens rakstiski notiks 16.jūnijā un 17.jūnijā.
VISC pauž, ka, lai gan pašlaik tā neesot plānots, tiek atzīts, ka, ja
notiks “force majeure”, tad krīzes scenārijs ir atcelt eksāmenus un
izlikt tikai gada atzīmes. Tas gan pašlaik esot vismazāk ticamais
scenārijs.
