zglītības un zinātnes ministrija (IZM) iesniegusi izskatīšanai
Ministru kabinetā grozījumus Vispārējās izglītības likumā, tajos
paredzot obligātās pamatizglītības apguves uzsākšanu no sešu gadu
vecuma, vienlaikus saglabājot tiesiski legālu iespēju pamatotas
nepieciešamības gadījumā to sākt to arī gadu vēlāk.
Minētās izmaiņas spēkā varētu stāties 2018.gada 1.jūlijā.
IZM uzsver, ka plānotais 1.klasē apgūstamais mācību saturs un
metodika ir atbilstoši pašreizējās obligātajās pirmsskolas izglītības
programmās bērniem sešu gadu vecumā apgūstamajam, un netiek paredzēts,
ka sešus gadus vecajiem bērniem būs jāapgūst tas, ko pašlaik mācās
septiņus gadus vecie bērni.
IZM skaidro, ka pamatizglītības apguvi bērns sāks sešu gadu vecumā
tajā izglītības iestādē (pirmsskolā vai skolā), kur apgūta pirmsskolas
obligātā izglītība, vai arī skolā, kura piedāvā pirmsskolas izglītības
programmas, bet nodrošina vecumposmam atbilstošus apstākļus sešgadīgo
bērnu mācībām.
Ministrijas ieskatā vairāki argumenti par labu pamatizglītības
uzsākšanai no sešu gadu vecuma saistāmi ar sabiedrībā pastāvošo uzskatu
un problēmu, ka daudzviet vidējās izglītības iestādēs gados vecākajiem
jauniešiem zūd motivācija mācīties, psiholoģiski viņi vairs neatbilst
vispārizglītojošās skolās patlaban organizētajam mācību procesam,
radušās citas prioritātes. Tāpat jau vidusskolas vecumā izglītojamie sāk
meklēt darbu, kas kaitē izglītības ieguvei, jo tiek kavētas stundas un
mācībām vairs netiek pievērsta tik liela uzmanība. 2015./2016.mācību
gadā mācības vispārizglītojošajās dienas mācību programmās 12.klasē sāka
1111 (12%) 1996.gadā vai agrāk dzimušie izglītojamie, kuri vispārējās
vidējās izglītības ieguvi pabeigs 20 gadu vecumā.
Šie fakti, kā uzsver IZM, norāda uz problēmām pastāvošajā vispārējās
vidējās izglītības modelī. Agrākas vidējās izglītības ieguve var būt
produktīva, ja ir cieši saistīta ar mācību satura pilnveidi, ar
izglītības procesa virzību uz to, lai jaunieši ātrāk apzinātos savus
talantus, ātrāk apjauš karjeras iespējas.
Agrāka iesaistīšanās pamatizglītības programmā IZM ieskatā pozitīvi
ietekmē bērna attīstību, novērš riskus un kompensēt attīstošu vidi, ja
bērnam to nespēj sniegt ģimene.
IZM uzsver, ka piecus un sešus gadus veci bērni pirmsskolā, kā arī
vēl vienu gadu atbilstoši pašreizējam regulējumam 1.klasē apgūst līdzīgu
mācību saturu, tādējādi jau kopš 2002.gada, kad obligāto pirmsskolas
izglītības apguvi noteica no piecu gadu vecuma, notiek resursu daļēji
neefektīva izlietošana.
Pēc IZM operatīvajiem datiem šajā mācību gadā kopējais sešgadīgo
bērnu skaits valstī ir 22 044, no kuriem 791 mācās 1.klasē, savukārt
2017./2018.mācību gadā kopējais sešgadīgo bērnu skaits valstī varētu būt
19 781, no kuriem aptuveni 753 varētu sākt mācības 1.klasē. Pēc
plānotajām izmaiņām 2018./2019.mācību gadā kopējais sešgadīgo bērnu
skaits valstī varētu būt 18 825, no kuriem izglītības ieguvi 1.klasē
sāktu jau 15 321 bērns, šim skaitam ar katru gadu augot. Tādējādi agrāka
pamatizglītības apguves sākšana veicinātu arī rindu uz pirmsskolas
izglītības programmām samazināšanos.
IZM norāda, ka, veicot sistēmiskas izmaiņas, pastāv iespējas novērst
prognozētos riskus, ko izmanto argumentācijai pret šāda izglītības
modeļa ieviešanu. Tiek norādīts, ka argumentu, ka skolas vidē sešgadīgam
bērnam ir problemātiski nodrošināt nepieciešamās fiziskās aktivitātes,
pastaigas svaigā gaisā, pirmsskolai pietuvinātas prasības skolas videi
un tās teritorijas aprīkojumam un prasības attiecībā uz bērnu dienas
režīmu un ēdināšanu, iespējams samazināt un kontrolēt, paredzot iespēju
1.klases programmu apgūt pirmsskolas izglītības iestādēs, savukārt
vispārizglītojošajās skolās sešgadīgie bērni mācītos tajos gadījumos,
kad izglītības iestādes varēs nodrošināt šo bērnu mācībām nepieciešamos
apstākļus.
Saistībā ar risku par pedagogu spēju mainīt sava darba metodiku un
attieksmi pret skolēniem, nodrošināt vecumposmam atbilstošu, integrētu
izglītība saturu izglītības iestādēs, IZM norāda, ka minētais risks ir
samazināms un kontrolējams ar plānotajiem pedagogu profesionālās
pilnveides kursiem, kā arī vienlaicīgi ar kompetenču pieejā veidotā
vispārējās pamatizglītības satura sagatavošanu un ieviešanu.
IZM akcentē, ka jānodrošina iespēja līdzšinējo licencēto pirmsskolas
izglītības programmu īstenotājiem bez lieka birokrātiskā sloga sakārtot
normatīvos dokumentus pamatizglītības pirmās pakāpes realizēšanai
izglītības iestādē, kā arī jādod iespēja bērnam pamatizglītības
programmu apgūt tai pašā izglītības iestādē, kurā viņš ieguvis obligāto
sagatavošanu pamatizglītības apguvei piecu gadu vecumā, lai nodrošinātu
izglītības procesa nepārtrauktību, ja vecāki to vēlas. Vienlaikus
līdzšinējo licencēto pirmsskolas izglītības programmu īstenotāju
pirmsskolas izglītības pedagogiem ir jābūt tiesībām izglītot
pirmklasniekus bez papildus izglītības apgūšanas un profesionālās
kvalifikācijas celšanas pasākumu īstenošanas.
Tāpat pamatizglītības apguves procesā jānodrošina bērnu vecumam
atbilstoša specifiska fiziskā iekšējā un ārējā vide, nosakot visās
izglītības iestādēs prasības atbilstošam telpu lielumam (kvadrātmetri uz
vienu izglītojamo) un iekārtojumam, kā arī paredzot optimālas iespējas
skolēnu mobilitātei mācību procesa īstenošanas laikā. Vēl jāmaina mācību
procesa organizācija, pilnībā ieviešot integrēta mācību satura apguvi
un nodrošinot individualizētu pieeju bērnam, piesaistot pedagoga palīgu
bērnu skaita ziņā lielās grupās un klasēs, kā arī iekļaujošās izglītības
īstenošanas kontekstā – bērniem ar speciālām vajadzībām.
IZM arī min, ka jānodrošina izglītības iestādes ar daudzveidīgiem
kvalitatīviem mācību līdzekļiem, īpašu vērību sagatavošanas procesā
pievēršot satura uztveramībai un noformējumam.
Jau 2009.-2011.gadā īstenots pilotprojekts, kura uzdevums bija
izstrādāt sešgadīgo izglītojamo mācību programmas projektu ar
sasniedzamo rezultātu piemēriem atbilstošajā izglītojamo vecumposmā, kā
arī pilnveidot pirmsskolas izglītības vadlīniju projektu. Darba grupas
sastāvu veidoja augstskolas docētāji, pirmsskolas un sākumskolas
speciālisti.
IZM norāda, ka minētā pilotprojekta rezultāti tika atzinīgi novērtēti
profesionāļu vidū un atbilstoši tā brīža situācijai daļēji iestrādāti
Ministru kabineta noteikumu projektā par pirmsskolas vadlīnijām. Minētā
pilotprojekta aprobācijā iesaistījās 22 izglītības iestādes.
Pilotprojekta galvenais secinājums bija, ka sešgadīgo bērnu integrētās
mācību programmas saturs kopumā atbilst bērnu uztveres īpatnībām un
spējām.
Ņemot vērā iepriekš minēto argumentāciju, IZM uzskata par
nepieciešamu jau 2016.gadā iestrādāt likumdošanā tos regulējumus, kas
nodrošinātu iespēju sākt samērīgu, līdzsvarotu un pietiekami elastīgu
pāreju uz pamatizglītības satura apguvi, sākot no sešu gadu vecuma.
Paredzēts, ka jaunais regulējums stāsies spēkā, sākot ar 2018.gada
1.jūliju.
