Putnu gripas izplatības risks Latvijā ir mazinājies līdz rudenim, kad
atkal aktualizēsies līdz ar gājputnu migrācijas atsākšanos, aģentūrai
LETA pauda “Balticovo” komunikācijas un attīstības direktors Toms
Auškāps.
Viņš atzina, ka nopietnākās bažas par putnu gripas izplatību ir
pavasarī, kad putni atgriežas no siltajām zemēm, lai dotos uz savām
ligzdošanas vietām, un rudenī, kad notiek pretējs process. “Migrēšanas
brīžos esam ļoti nospriegoti,” sacīja Auškāps, vienlaikus uzsverot, ka
biodrošības prasības jāturpina ievērot visu laiku.
“Balticovo” ir nodrošinājies ar putnu atbaidīšanas iekārtām, tostarp
skaņu gāzes lielgabaliem ar mērķi ierobežot savvaļas putnu iekļūšanu
uzņēmuma teritorijā. Tāpat apkārt teritorijai apjozts žogs, lai
pasargātu mājputnus no plēsējiem, kuri tiem varētu pietuvoties.
Arī Latvijas olu un putnu gaļas ražotāju asociācijas izpilddirektore
Anna Ērliha aģentūrai LETA apstiprināja, ka Latvijā putnu gripas
izplatība patlaban, vasaras periodā zaudējusi aktualitāti salīdzinājumā
ar pavasari. Tikmēr atsevišķās ārvalstīs tā joprojām ir problēma –
salīdzinoši nesen jauni uzliesmojuma gadījumi konstatēti Bulgārijā.
LETA jau ziņoja, ka valdība 5.maijā atcēlusi kopš 7.februāra Latvijā
noteiktās papildu bioloģiskās drošības prasības mājputnu turēšanā, kuru
mērķis bija mazināt augsti patogēnās putnu gripas ierosinātāja
pārnešanas risku no savvaļas putniem uz mājputniem un citiem nebrīvē
turētiem putniem.
Putnu gripa ir akūta, ļoti bīstama putnu infekcijas slimība, kas
raksturojas ar pēkšņu un strauju slimības norisi, putnu nespēku,
depresiju un atteikšanos no barības, izpūrušām spalvām, drudzi,
izmainītu gaitu, zilganu ādas krāsu un masveida putnu nobeigšanos.
Augsti patogēna putnu gripa izplatās strauji, izraisot nopietnu
saslimšanu ar augstu mirstības koeficientu, savukārt zemi patogēnā putnu
gripa galvenokārt izraisa saslimšanu ar vieglu norisi, ko var pat
nepamanīt.
