Izrādās,
ka ceļojumu somas kravājam retāk, nekā parūpējamies par metāla
atkritumu šķirošanu un nodošanu, – to apliecina uzņēmuma
„Tolmets” veiktā aptauja par cilvēku zināšanām un attieksmi
pret metāllūžņu nodošanu.
Aptaujas
rezultāti liecina, ka teju katrs otrais jeb 46% iedzīvotāju pēdējo
divu gadu laikā ir nodevuši metāllūžņus un to nodošanas
regularitāte variē no vienas reizes (26%) līdz pat vairāk nekā
piecām reizēm (2%). Ņemot vērā, ka vidēji cilvēki tikai reizi
gadā vai pat retāk dodas ceļojumos uz ārzemēmi,
var secināt, ka metāla atkritumus iedzīvotāji nodod pat divreiz
biežāk.
Iedzīvotāji,
kas pēdējo divu gadu laikā izmantojuši metāla pieņemšanas
uzņēmumu pakalpojumus, minēja, ka galvenokārt nodod dažādus
metālus (56%). Tika minēta arī veca sadzīves tehnika (31%) un
automašīnas vai to daļas (12%). Lielā nodoto metāla izstrādājumu
dažādība apstiprina – ikdienā Latvijas sabiedrībā veidojas
liels metāla atkritumu apjoms, kuru nepieciešams šķirot un nodot
tam paredzētajās vietās.
Aktīvākie
metāla atkritumu šķirotāji – lauku teritorijās
Kopumā
novērojams, ka, salīdzinot ar Rīgu un citām lielām pilsētām kā
Ventspils, Jelgava, Rēzekne u.c., tieši lauku teritorijās vērojama
lielāka aktivitāte metāllūžņu nodošanā. Tas varētu būt
saistīts ar attīstīto lauksaimniecību un rūpniecību. Kamēr
Rīgā biežāk tiek nodota nolietota vai bojāta sadzīves tehnika
(40%) un automašīnas vai to daļas (15%), tikmēr dažādu metāla
izstrādājumu, tehniku un citu lūžņu nodošana visbiežāk notiek
laukos (68%).
Savukārt,
salīdzinot aptaujas datus Latvijas reģionos, atklājas, ka
aktīvākie metāla atkritumu šķirotāji atrodas Vidzemē – divas
līdz piecas reizes pēdējo divu gadu laikā metāla izstrādājumus
nodevuši 26% Vidzemē dzīvojošo, kas salīdzinājumā ar citiem
reģioniem ir augstākais rādītājs.
Katram
veidam sava vērtība
Būtiski
minēt atšķirības ne tikai iedzīvotāju paradumos, bet arī
nododamo metāllūžņu veidos. Lielākoties nozares vadošie
uzņēmumi pieņem plašu metāllūžņu klāstu – no vieglā
metāla līdz pat liela izmēra tēraudam, skārdam, čuguna metālam
un tehnikai, ko iespējams pārstrādāt. Atkarībā no metāla
izstrādājuma veida un apjoma tiek aprēķināta arī atlīdzība
cilvēkam, kas metāllūžņus nodevis. Kamēr par 10 kilogramiem
skārda iespējams saņemt vidēji nedaudz zem diviem eiro, tikmēr
tikai par vienu kilogramu vara tie būtu jau aptuveni četri eiro un
vairāk.
„Tolmets”
kā nozares līderis izceļas ar lielākās dažādības metāllūžņu
pieņemšanu un pārstrādi. Vaicāti, vai ir dzirdējuši par šo
metāllūžņu iepirkšanas, pārstrādes un eksporta uzņēmumu, 2/3
daļas iedzīvotāju apstiprināja, ka par uzņēmumu un tā darbības
nozari ir lietas kursā. Turklāt 39% no šiem Latvijas iedzīvotājiem
ne tikai ir informēti par uzņēmumu, bet arī ir izmantojuši tā
piedāvātos pakalpojumus, nododot saimniecībā nevajadzīgos vai
vairs neizmantojamos metāla izstrādājumus, tādā veidā sakopjot
savu īpašumu un šķirojot metāla atkritumus.
Par
socioloģisko aptauju
Aptauja
„Cilvēku zināšanas un attieksme pret metāllūžņu nodošanu”
tika veikta 2018.gada septembrī. Aptaujas veicējs bija „Norstat
Latvija”. Aptaujas pasūtītājs ir „Tolmets”, vadošais
metāllūžņu iepirkšanas, pārstrādes un eksporta uzņēmums
Baltijas valstīs. Aptauja veikta tiešsaistē, tajā izteicās 1010
Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
iDati no „Baltic International Bank
Latvijas Barometra” 2017.jūnija pētījuma par tūrismu
