46 Latvijas pašvaldību vadītāji ar kopīgu vēstuli ir vērsušies pie
Valsts prezidenta Egila Levita, aicinot neizsludināt Saeimā pieņemto
Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kas paredz valstī
trīskārt samazināt pašvaldību skaitu. Vēsta LPS Komunikācijas nodaļas vadītāja, padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Liene Užule
Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS)
Komunikācijas nodaļas vadītāja Liene Užule, pašvaldības vēstulē pauž
nostāju, ka pieņemtais likums ir nekvalitatīvs, nepietiekami argumentēts
un atbilstoši šim likumam paredzēts īstenot “nedemokrātiski virzītu
administratīvi teritoriālo reformu” (ATR).
Kā uzsver vēstules autori, kopš brīža, kad vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) sāka darbu pie ATR
īstenošanas, pašvaldības iebilda pret tās īstenošanu tādā veidā, kādā
tas tika darīts. ATR likuma pieņemšanas norise esot parādījusi, ka
dialogs ar vietējo pašvaldību iedzīvotājiem ir bijis nekvalitatīvs,
valdība neesot spējusi atbildēt uz pašvaldību politiķu un Saeimas
deputātu jautājumiem, kā jaunais dalījums nodrošinās labāku visas valsts
un katras tās teritorijas attīstību un kā novērsīs nomaļu efektu.
Minētie pašvaldību vadītāji vēstulē akcentē, ka reformas īstenošanas
procesā jānodrošina demokrātijas principiem un Eiropas Vietējo
pašvaldību hartas prasībām atbilstošu konsultēšanos ar novadu
iedzīvotājiem. Tomēr pēc Pūces lēmuma par Ikšķiles novada iedzīvotāju
aptaujas apturēšanu daudzas pašvaldības esot baidījušās no VARAM
represijām, tāpēc iedzīvotāju aptaujas nerīkoja. Savukārt rīkotajās
aptaujās apkopotais viedoklis esot ticis “klaji ignorēts, piemēram,
Saulkrastu un Varakļānu novadu gadījumos”.
Kā uzsver neapmierinātās pašvaldības, Satversmes tiesas atzinums
attiecībā uz ministra Pūces rīcību esot pierādījums beztiesiskumam, bet
neesot sekojusi nekāda reakcija un rīcība ne no vienas valsts augstākās
amatpersonas. “Tāpēc arī vēršamies pie prezidenta kā pēdējās instances,”
skaidro pašvaldību politiķi.
Pašvaldības vēstulē atzīmējušas, ka likumprojekta izskatīšanai Saeimā
izveidota īpaša komisija – Administratīvi teritoriālās reformas
komisija, kuras vadība tika uzticēta VARAM parlamentārajam sekretāram
Artūram Tomam Plešam (AP), taču tas esot radījis “bažas par interešu
konflikta esamību un parlamentārās kontroles neievērošanu”. Speciāli
izveidotajā komisijā neesot bijusi pārstāvēta desmitā daļa no Saeimas
deputātiem – pie frakcijām nepiederošie deputāti, kuriem neesot bijusi
iespēja pilnvērtīgi piedalīties diskusijā par ATR.
“Izstrādātā ATR modeļa ieviešana norit vienas ministrijas paspārnē
atrauti no citām nozarēm. Tai iztrūkst padziļināta un kompleksa, vienota
skatījuma uz būtiskiem aspektiem, kas iestāsies ikdienā “pēc
reformas”,” teikts vēstulē Valsts prezidentam.
Pēc vēstules autoru domām, uz likuma iesniegšanas brīdi sagatavotie
apvienojamo pašvaldību profili saturēja būtiskas kļūdas, savukārt likuma
izskatīšanas gaitā izveidotajām jaunajām administratīvajām teritorijām
šādi profili netika izveidoti, kaut arī no pašvaldību puses tas tika
prasīts. Esot trūkusi arī reformas mērķu sasaiste ar Eiropas Savienības
finansējuma pārdali vai pretendēšanu uz tiem.
Kā informēja Užule, vēstuli Valsts prezidentam parakstījuši
Jaunjelgavas, Salacgrīvas, Alsungas, Viesītes, Kandavas, Vecumnieku,
Cesvaines, Alojas, Kocēnu, Mazsalacas, Iecavas, Rūjienas, Baltinavas,
Vecpiebalgas, Engures, Ikšķiles, Rugāju, Jaunpils, Burtnieku, Alūksnes,
Naukšēnu, Rundāles, Auces, Strenču, Raunas, Baldones, Skrīveru,
Aknīstes, Varakļānu, Salas, Ilūkstes, Sējas, Carnikavas, Krustpils,
Kārsavas, Skrundas, Rojas, Limbažu, Ozolnieku, Inčukalna, Mārupes,
Pāvilostas, Durbes, Tērvetes, Pārgaujas un Jēkabpils novadu pašvaldību
vadītāji.
Vēstuli Valsts prezidentam parakstījuši arī pieci pašvaldību
priekšsēdētāji, kuri pārstāv esošās Saeimas koalīcijas partijas –
“Vienotību” un nacionālo apvienību “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un
brīvībai”/LNNK. Vēstuli parakstījis Jaunjelgavas novada domes
priekšsēdētājs Guntis Lībeks (VL-TB/LNNK), Krustpils mērs Kārlis Pabērzs
(V), Kocēnu novada domes priekšsēdētājs Jānis Olmanis (VL-TB/LNNK),
Iecavas novada mērs Aivars Mačeks (VL-TB/LNNK) un Engures novada domes
priekšsēdētājs Gundars Važa (VL-TB/LNNK), kurš reformas dēļ tika
apsvēris iespējas pamest partijas rindas.
Savukārt vēstuli parakstījušie 20 pašvaldību vadītāji ir ievēlēti no
vietējām vēlētāju apvienībām, seši – no Zaļo un zemnieku savienības,
pieci – no Latvijas Zemnieku savienības, četri – no Latvijas Zaļās
partijas, trīs – no Latvijas Reģionu apvienības, pa vienam ievēlēti no
Vidzemes partijas un Reģionu alianses, bet vēl viens no šiem pašvaldību
vadītājiem bijis ievēlēts, bet nu jau izstājies no “Vienotības”.
LETA jau ziņoja, ka Ikšķiles un Varakļānu novada pašvaldības ir
nosūtījušas arī atsevišķu vēstuli Valsts prezidentam, lūdzot otrreizējai
caurlūkošanai Saeimā nosūtīt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto
vietu likumu, kas paredz Latvijā no 2021.gada 119 pašvaldību vietā
izveidot 42.
