Šonedēļ Veclaiceni apmeklēja Latvijas Dabas fonda pārstāvji, lai tiktos ar cilvēkiem, kuru īpašums atrodas dabas liegumā Korneti – Peļļi.
Šonedēļ Veclaiceni apmeklēja Latvijas Dabas fonda pārstāvji, lai tiktos ar cilvēkiem, kuru īpašums atrodas dabas liegumā Korneti – Peļļi. Viņi klātesošajiem stāstīja par dabas aizsardzības plāna izstrādi šim liegumam.
“Pēc valsts pasūtījuma Latvijas Dabas fondam ir jāizstrādā pieci dabas aizsardzības plāni. Divi no tiem ir Alūksnes rajonā: dabas liegumam Korneti – Peļļi un Dēliņkalna liegumam. Darbs pie plānu izstrādes jau ir uzsākts. Lai uzzinātu iedzīvotāju domas un ieteikumus, organizējam šādas tikšanās,” stāsta Latvijas Dabas fonda projektu vadītāja – eksperte Ieva Rove.
Dabas aizsardzības plānu izstrādās, lai aizsargātu un apsaimniekotu dabas liegumus. “Ir svarīgi apzināt vērtības, kas atrodas katrā dabas liegumā, definēt mērķus un pasākumus, kā liegumu saglabāt un reizē arī apsaimniekot. Plānā noteiks teritorijas, kur apsaimniekošanā būs daļēji ierobežojumi, un vietas, kur darbība būs aizliegta. Pašlaik uz visām dabas aizsargājamajām teritorijām attiecas vispārējie aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi, bet teritorijas ir atšķirīgas,” saka I. Rove.
Viņa akcentē, ka vasarā uz dabas liegumiem brauks eksperti, kas izpētīs reālo situāciju un noteiks aizsargājamo teritoriju apmēru, kur būtu iespējams attīstīt tūrismu, izveidot automašīnu stāvlaukumu un tamlīdzīgi. Iegūto informāciju pēc tam apkopos. Oktobrī būs gatava šā plāna pirmā redakcija un ir paredzēta tā sabiedriskā apspriešana.
“Būtiski ir tas, ka līdz ar šā plāna izstrādi precizējam dabas liegumu robežas, kur atrodami kļūdaini mērījumi. Patika cilvēku ieteikumi, ka dabas liegumu robežas nepieciešams atzīmēt arī dabā un par lieguma ģeoloģiskās kartes izveidi. Tos ņemsim vērā,” akcentē I. Rove.
Daudziem Veclaicenes pagasta iedzīvotājiem Kornetu – Peļļu dabas liegumā atrodas īpašumi. Noteikumi paredz, ka saimnieciskā darbība tajos ir aizliegta. Veclaicenietes Ritas Melderes meitai Kornetu – Peļļu gravā atrodas deviņi hektāri zemes.
“Ceru, ka jaunā plāna izstrāde mainīs dabas aizsargājamās teritorijas izmantošanas noteikumus un tie kļūs elastīgāki,” saka R. Meldere.
Tikšanās ar Latvijas Dabas fonda pārstāvjiem paredzēta arī 13.martā Ziemeru pagastā, lai runātu par dabas aizsardzības plānu Dēliņkalna dabas liegumam.
