Saslimstība ar HIV – cilvēka imūndeficīta infekciju – salīdzinot pēdējo piecu gadu gadījumu vidējo skaitu, ir palielinājusies par 541 procentu, bet salīdzinājumā ar 2000.gada datiem – par 182 procentiem.
Saslimstība ar HIV – cilvēka imūndeficīta infekciju – salīdzinot pēdējo piecu gadu gadījumu vidējo skaitu, ir palielinājusies par 541 procentu, bet salīdzinājumā ar 2000.gada datiem – par 182 procentiem. Līdz 15.martam Latvijā kopumā bija reģistrēts 1141 ar HIV inficētais un 74 AIDS slimnieki. Alūksnes rajonā līdz šim nav reģistrēts neviens cilvēks, kas būtu inficējies ar HIV.
AIDS ir saīsinājums no angliskā nosaukuma a(cquired) i(mmune) d(eficiency) s(syndrome) un nozīmē iegūtais imūndeficīta sindroms. AIDS ir HIV infekcijas noslēguma stadija, kad uz novājinātas imūnsistēmas fona dažādi nosacīti patogēni mikroorganismi izraisa infekcijas , ko sauc par oportūnistiskajām slimībām. Cilvēks, kam diagnosticēts AIDS, var nodzīvot gadiem ilgi, šī HIV infekcijas stadija parasti beidzas ar nāvi.
Inficēto skaits
palielinās
No slimības parādīšanās laika ap 1981.gadu ar cilvēka imūndeficīta vīrusiem inficēto pacientu skaits nemitīgi palielinās, it īpaši Centrālāfrikā un Rietumeiropā. HIV vīrusi ir izolēti no asinīm, ejakulāta, asarām, siekalām, izkārnījumiem, vagīnas sekrēta un mātes piena. Pēc inficēšanās vīrusi ilgāku laiku paliek klīniski neatklājamā bezsimptomu stāvoklī. Infekciju ar imunoloģiskām analīzēm var konstatēt tikai pēc vairākiem mēnešiem. Vīrusa nēsātāji, kam nav nekādu slimības simptomu, infekciju var izplatīt tālāk galvenokārt ar dažādiem ķermeņa izdalījumiem. Saskaroties ar inficētu cilvēku tikai virspusēji, infekcija nepielīp. Lai inficētos, nepieciešams, lai ķermeņa izdalījumi iekļūtu otra cilvēka organismā. Tas var notikt dzimumattiecību laikā, lietojot inficētas šļirces, inficēta cilvēka asinīm nokļūstot vesela cilvēka ievainojumos, pārlejot inficētās asins plazmu vai citas asins sastāvdaļas, pārstādot orgānus no inficētām personām, bet bērniem vīruss var iedzimt no mātes. Paaugstināta riska saslimšana ir homoseksuāļiem, narkomāniem, prostitūtām un medicīnas personālam, kas ikdienas darbā var saskarties ar inficētu slimnieku asinīm.
Infekciju nevar viegli atklāt
Vismaz pusei AIDS slimnieku rodas patoloģiskas pārmaiņas ādā. Dažreiz šīs pārmaiņas ir pirmās AIDS pazīmes. Pirmās slimības pazīmes ir nogurums, nedaudz paaugstināta temperatūra, palielinās limfmezgli un rodas pārejoši sarkani plankumiņi. Šie izsitumi parasti pēc dažām dienām pazūd, bet bieži atkārtojas. Pacientiem rodas asi norobežotas erozijas uz mēles mutes gļotādas un barības vadā. Vairums HIV inficēto nenojauš, ka ir inficēti. Dažiem simptomi parādās infekcijas sākuma periodā jeb serokonversijas laikā. Veicot HIV testu nosakāmā daudzumā, veidojas antivielas pret HIV vīrusu, bet šos nespecifiskos simptomus var viegli uztvert kā saaukstēšanos. Daudziem HIV pozitīviem cilvēkiem infekcija var neizpausties gadiem ilgi. Viņi jūtas un izskatās labi, un pat nenojauš, ka ir inficējušies.
Zāles tikai palēnina progresu
Ar HIV testu nosaka antivielas pret HIV vīrusu. Vairumam cilvēku šīs antivielas izveidojas ne ātrāk kā sešas līdz divpadsmit nedēļas no inficēšanās brīža. Ja testa rezultāts ir pozitīvs, tas nozīmē, ka cilvēks ir inficējies ar HIV vīrusu un kā infekcijas avots ir bīstams apkārtējiem cilvēkiem. Diemžēl mediķiem visā pasaulē vēl nav izdevies atklāt zāles pret šo infekciju, tāpēc tā saglabājas uz mūžu. Progresējošo infekciju un ļaundabīgo audzēju ietekmē AIDS sindroma slimnieki mirst vidēji 11 mēnešu laikā pēc klīnisko simptomu parādīšanās. Pēdējos gados ir atrasti vairāki pretvīrusu preperāti, kas palēnina slimības progresu. Līdz šim iedarbīgākais ierocis cīņā pret AIDS epidēmiju ir profilakse, cilvēku izglītošana par vīrusu izplatīšanās iespējām un iespējami agrīna diagnozes noteikšana, kas ļauj izmantot agresīvās infekcijas ārstēšanas metodes.
