Valstī pirmais kūlas dedzināšanas gadījums bija 18.janvārī.
Valstī pirmais kūlas dedzināšanas gadījums bija 18.janvārī
Alūksnes rajona padomes sēdē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Alūksnes brigādes komandiera vietnieks Viktors Gurskis pašvaldību vadītājiem sniedza informāciju par to, ka aktivizējusies kūlas dedzināšana.
Par dedzināšanu var piemērot pat arestu
V.Gurskis atklāj, ka Latvijā jau reģistrēti pirmie kūlas dedzināšanas gadījumi. Pirmais no tiem konstatēts Kuldīgā jau 18.janvārī, kad sausa zāle izdega 20 kvadrātmetru platībā, bet vēlāk aktīvākais kūlas dedzināšanas laiks bijis 3.februāris, kad konstatēti jau trīs gadījumi. “Kūlas dedzinātāji šogad savu aktivitāti uzsākuši agrāk nekā citos gados, jo pērn Latvijā pirmais gadījums bija 13.martā. Kā liecina dienesta dati, tad pirmā kūla tiek dedzināta pavasarī, kad nokūst sniegs, bet šogad sniega segas tikpat kā nav, tāpēc dedzināšanas sezona sākas agrāk,” norāda V.Gurskis.
Jāatceras, ka par kūlas dedzināšanu ir piemērojama atbildība. Likums paredz, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut rīcību, kas var novest līdz ugunsgrēkam, kā arī katra zemes īpašnieka pienākums ir veikt pasākumus, lai nenotiktu kūlas dedzināšana viņa teritorijā. “Saskaņā ar administratīvā pakāpuma kodeksa 179.panta pirmo daļu par ugunsdrošības pasākumu neievērošanu un nepildīšanu paredzēts brīdinājums vai naudas sods līdz 150 latiem, bet pēc šī panta ceturtās daļas par kūlas dedzināšanu naudas sods var būt no 250 līdz 500 latiem vai arī var piemērot administratīvo arestu līdz piecpadsmit diennaktīm,” stāsta V.Gurskis un piebilst, ka Eiropas Savienības finansējuma pretendentiem konstatēta kūlas dedzināšanas gadījuma dēļ var atliks maksājumu.
Ir pagasti, kur kūlu nededzina
“Kūlas dedzināšanas gadījumu skaits ir atkarīgs no katra pavasara meteoroloģiskajiem laika apstākļiem, kāda būs šī pavasara dedzinātāju aktivitāte, vēl nav zināms,” norāda V.Gurskis. Dedzināšanas kontrolē dienesta brigāde kopā ar pašvaldības pārstāvjiem un policistiem. Pagastu padomju vadītāji uzdeva jautājumu, vai tiks ieviests tāds mehānisms, kad kūlu varēs dedzināt vienīgi, blakus esot ugunsdzēsējiem, kā tas tiek praktizēts Skandināvijas valstīs. V.Gurskim par šādu mehānismu informācijas nebija un pagaidām nekādi likuma grozījumi nav bijuši. “Nebūs tā, ka mēs stāvēsim un uzraudzīsim degšanu. Pašlaik par katru kūlas dedzināšanas gadījumu piemērosim sodu. Ja likumā būs grozījumi, tad vadīsimies pēc tiem,” norāda V.Gurskis.
Alūksnes brigādes komandiera vietnieks aicināja pašvaldības sadarboties un vērsa pagastu vadītāju uzmanību uz šo problēmu. V.Gurskis sniedza arī informāciju, ka pērn visaktīvāk kūla dega aprīlī un maijā. Interesants bija fakts, ka laika posmā no 2006. līdz 2007.gadam kūla nav degusi Jaunlaicenes, Veclaicenes, Virešu pagastā. Maz kūlas dedzināšanas gadījumu ir Annas, Ilzenes, Jaunannas, Ziemeru pagastā, bet visvairāk dedzināšanas gadījumu konstatēts Jaunalūksnes pagastā.
