Lai gan sinoptiķi apgalvo, ka pavasari izjutīsim tikai aprīļa otrās dekādes beigās, marts tomēr ir tas mēnesis, kad sākas pavasaris.
Lai gan sinoptiķi apgalvo, ka pavasari izjutīsim tikai aprīļa otrās dekādes beigās, marts tomēr ir tas mēnesis, kad sākas pavasaris. Arī dažādu notikumu šomēnes bijis daudz.
8.marts atnāca ne tikai kā Starptautiskā sieviešu diena. To svinējām katrs, kā sirdī vēlējāmies. Šī diena paliks atmiņā arī medmāsu piketu. Arī pie mums. Vai izdosies panākt vēlamos rezultātus? Kas zina, jo valdības vīriem pašiem īsti nav skaidrs, cik, kur un kādi līdzekļi tiek tērēti.
11.martā notika vietējo pašvaldību vēlēšanas. Šīs kaislības joprojām virmo Rīgā, bet šonedēļ arī mūsu galvaspilsēta tiks pie sava domes priekšsēdētāja. Arī pagasti un rajona centri visā valstī ir ieguvuši vēlētus vadītājus. Tikai Preiļos vēlēšanas notiks vēlreiz, jo atklāts daudz nelikumību. Mūsu rajonā jaunus pagasta padomes priekšsēdētājus ieguvuši Līgo, Daukstu un Rankas pagasti. Lai nu saimnieko un īsteno pirmsvēlēšanu solījumus.
16. marts bija Leģionāru diena. Šogad iztika bez svinīgā gājiena pie Brīvības pieminekļa. Iepriekšējos gados šis pasākums izraisīja lielu rezonansi, šogad šo dienu atzīmēja diezgan klusi.
25.marts – Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena. Tās sāpi vēl šodien jūt daudzās latviešu agimenēs, arī visā Baltijā.
Naktī no 25. uz 26.martu esam ieguvuši agrāku rītu un garāku vakaru. Cīruļi par to neko daudz nebēdā, bet pūcēm nekas cits neatliks kā samierināties, ka miegam trūkst vienas stundas.
Šodien – Teātra diena. Pulksten 20.00 Gulbenes kultūras namā mūsu Tautas teātra kolektīvs to grib svinēt kopā ar mums, piedāvājot noskatīties Hermaņa Paukša lugu “Piedod, Bokačo, ja vari”. Viņi sola, gan taustāmus, gan gaistošus pārsteigumus. Tversim tos, jo šajā mēnesī to vairs nebūs daudz, pie durvīm taču klauvē aprīlis – ar saviem notikumiem un pārsteigumiem. Lai veicas!
