Mūžs tā kā būtu nodzīvots. Ar dziesmotu gara spēku atgūta ilgi gaidītā brīvība un ticība, ka savā mazajā, krāšņajā tēvu zemītē dzīvosim pārtikuši un laimīgi.
Mūžs tā kā būtu nodzīvots. Ar dziesmotu gara spēku atgūta ilgi gaidītā brīvība un ticība, ka savā mazajā, krāšņajā tēvu zemītē dzīvosim pārtikuši un laimīgi. Diemžēl vienai tautas daļai, it sevišķi mums, pensionāriem, ir nācies smagi vilties cerībās.
Par smagajiem darba gadiem vajadzēja atdot savus ietaupījumus attiecībā 1 : 200 un pensijas vietā saņemt ubaga dāvanas.
Valstī valda netaisnība
Kā izsmiekls skan ministru namā lielais uzraksts uz sienas “Viens likums – viena taisnība visiem”, kad valstī valda nevis likums, bet netaisnība. Netaisnīgs ir Pensiju likums, pēc kura vieni saņem līdz 800 latu, bet pārējie ar tikpat lielu darba stāžu tikai 50 līdz 60 latu mēnesī. Negribas skatīties citu maciņā, bet tā lielā netaisnība grauž. Kas ir atstumtie likteņa pabērni, kam ar Finansu ministrijas ierēdņa izdoto pavēli kopš 1995.gada nepielika ne santīma pie 40 līdz 50 latu pensijas? Tika solīts, ka to pārskatīs, bet nekas jau netiek darīts.
Mums ir daudz solījumu dots, tik daudz, cik ecēšām ir tapu. Vai dzīve kļūs kā medus pods, ja balsosim par kādu “tapu”? Par kuru? 12 gadus ir tikai solīts avīzēs un televizoru ekrānos.
Tāpat dzirdam, ka nesodīti paliek valsts mantas izlaupītāji, ka neatklāti ir korumpēšanas, krāpšanas un kontrabandas gadījumi, kuros valsts zaudē miljonus. Bet vainīgie, smiedamies par mūsu nabadzību, ezeru un jūras krastos ceļ pilis, ko sargā “elektronacis”. Viņi braukā pa ārzemju kūrortiem un, kā raksta laikrakstos, vienām pusdienām tērē tik, cik daudzi saņem mēnesī.
Pašiem jāizgriež aklā zarna
Kļūst skumji lasot, ka tūkstošiem cilvēku nabadzības dēļ netiek operēti, jo valsts apmaksātie medicīnas pakalpojumi ir jāgaida četrus gadus. Mediķiem ir naudas bads, tāpēc pašam jāņem nazis, diegu spole un jāizgriež aklā zarna. Ja aptiekā bez receptes negrib dot instrumentus klizmai, var izmantot dārza laistīšanas šļūteni.
“Neskaud tos, kas grezni dzīvo,
Dārgos limuzīnos brauc.
Lai tu, cilvēk, laimīgs būtu,
Nevajag nemaz tik daudz.
Iestādīji kartupeli –
Būs ko uzkost rudenī,
Bet, ja gribi burbuļvannu,
Nopirdies tad ūdenī.”
Deputāti prot tikai solīt
Saeimas deputāti uzspļauj saviem vēlētājiem un staigā no partijas uz partiju. Egilam Baldzēnam nepatika Jura Bojāra aizrādījumi, un viņš “uzcepa” savu partiju.
Kas pie “Latvijas ceļa” saista visvairāk? Esmu sajūsmā par šīs partijas frakcijas vadītāju Kristiānu Lībani, kas Saeimā saviem mudakiem rāda, kā balsot.
Un Tautas partijas Andris Šķēle uzspiedis savu provi. Ai, kā mīlot šo valsti, nu gluži kā slaucamu govi! Esot nenopērkams, godu baudot. Bet kas gan šo var nopirkt? Kuram vēl ir tik liela nauda?
Un nauda pievelk arī citus slavas un varas kārus vīrus. Šoreiz tas ir muļķu tautā dievinātais Raimonds Pauls, kas jau okupācijas gados skaitījās bagātākais cilvēks valstī, tāpēc nav ko brīnīties, ka varas un naudas kāre turpinās.
Einars Repše braukā apkārt un stāsta savu “zelta” programmu. Gribētos gan jautāt, kāpēc Saulvedis neuzkāpa stikla kalnā, nenonesa Saulcerīti, neiedeva nabadzībā iedzītajai tautas daļai laimīti un tikai tad neprasīja to miljonu? Tad jau mēs būtu iedevuši divus un trijus. Kam viņš kalpos tagad, ticis Saeimā? Tikai tiem naudas maisiem, kas to miljonu iebēra kabatā, bet mums pensionāriem – piga.
Lai ir biezāks maizes rieciens
Kungi, kas visus šos gadus ir sēdējuši Saeimā, lasījuši avīzes, snauduši, cits citu kā suņi aprējuši un balsojuši pēc īkšķa norādes, ir sagrāvuši daudz laba. Partiju līderi braukā apkārt, tērēdami miljonus un zvejodami balsis. Daudzi izmisumā solās balsot par Alfrēdu Rubiku un Jāni Jurkānu. Pratīsim šoreiz atsijāt graudus no pelavām! Izvēle ir katra paša ziņā, bet centīsimies darīt tā, lai maizes rieciens azaidā būtu biezāks.
