Pasaulē pastāv gan labais un ļaunais, gan baltais un arī melnais. Tikai reizēm man šķiet, ka tas ir sadalījies nepareizās proporcijās.
Pasaulē pastāv gan labais un ļaunais, gan baltais un arī melnais. Tikai reizēm man šķiet, ka tas ir sadalījies nepareizās proporcijās.
Pavērojot, kas notiek mums apkārt, rodas jautājums – kas ar mums, cilvēkiem, notiek? Kāpēc pasaulē ir tik daudz ļaunuma un naida? Kārtējo reizi ir noslepkavots cilvēks, kas miris no nežēlīga narkomāna rokas. Dievs mums katram ir devis tikai vienu iespēju dzīvot, ar kādām tiesībām viens cilvēks to var atļauties kādam citam atņemt?
Visapkārt lielākā vai mazākā mērā saskaros ar aprunāšanu, meliem un liekulību. Ļaunums ir mums visapkārt, jo cilvēki paši to vairo. Dzīvnieku pasaulē ir sastopama īpašība – stiprākais apēd vājāko. Bet vai mēs, cilvēki, pamazām pārtopam par dzīvnieku kārtas pārstāvjiem? Vai tiešām ir tik grūti uzsmaidīt otram, palīdzēt, pateikt kādu labu vārdu? Ko gan mēs varam teikt par pieaugušajiem, ja jau pāris gadiņu vecs bērns var atļauties citam bērnam kost, spļaut, citu bērnu plēst aiz matiem. Un tikai tādēļ, ka viņa ģimenē tā ir pieņemts un atļauts un nav iemācīts, ka tā darīt ir slikti, ka otram cilvēkam arī sāp. Mīļie vecāki, māciet savus bērnus jau no mazotnes, jo, kad viņi izaugs, būs jau par vēlu mācīt!
Kaķītis Kārļa Skalbes pasakā teica: “Kāpēc vairot sāpes, labāk lai vairojas prieks!”
Dažāda ir cilvēku ādas krāsa, raksturi, dzīves uzskati un gaume, taču mēs visi esam tikai cilvēki, un tas mūs visus vieno!.
