Par problēmām pašvaldības akciju sabiedrībā “Simone” diskutē pirms katras apkures sezonas, bet šogad – īpaši, jo jaunā Alūksnes novada dome apņēmusies šo uzņēmumu sakārtot, nododot to privātuzņēmējiem SIA “Silten Energy” ar cerību, ka tiks veiktas investīcijas.
Viedokļi par to, kā būtu vispareizāk, atšķiras. Ir uzskats, ka “Simone” var patstāvīgi strādāt ar peļņu, ja uzņēmumu sakārto. Ir arī cits uzskats – ka “Simoni” var glābt tikai investors no malas, jo pašvaldībai līdzekļu nav. Vēl citi uzskata, ka pie līdz šim izskanējušajiem nosacījumiem tā būtu “Simones” atdošana par velti, turklāt uz 20 gadiem. Pastāv arī viedoklis, ka “Simone” jau pamazām būs tikusi ārā no parādiem, jo, piemēram, tūlīt būs atmaksāts zviedru kredīts, ir cerība piesaistīt finansējumu no Kohēzijas fonda, tādēļ uzņēmums varētu atkopties arī pats un nevajadzētu privāto kapitālu. Par situāciju “Simonē” un gaidāmo apkures sezonu – saruna ar pašvaldības akciju sabiedrības “Simone” valdes locekli Sandri Ciprusu.
– Vai situācija “Simonē” patiesi ir tik kritiska, ka citas izejas nav: jādibina jauna komercsabiedrība “Silten JG”?
– Šogad mēs varam nokurināt, jautājums tikai – ar kādiem mīnusiem/ plusiem un cik auksta būs ziema. No otras puses, “Simonei” nav līdzekļu, ko ieguldīt siltumtrašu sakārtošanā, tādēļ kritiska situācija ir tieši šajā jomā. Esam pašvaldības akciju sabiedrība, tādēļ arī pašvaldība meklē risinājumu, kā dabūt naudu. “Simonei” nav naudas attīstībai – to jādabū “no malas”. Piemēram, “Simone” ar savu projektu siltumtrašu sakārtošanai startēja Kohēzijas fonda līdzekļu saņemšanai, bet diemžēl mūsu projektu neatbalstīja.
– Projekta izvērtēšanas atzinumā esot rakstīts, ka šī nauda nemaz neesot nepieciešama…
– Tā ir teikts atzinumā par Pļaviņu un Jēkabpils iesniegto projektu, bet atzinumā “Simonei” tā nav. Esam saņēmuši atteikumu, jo projektā ir neprecizitātes “Simones” naudas plūsmas atspoguļojumā. No 35 iesniegtajiem projektiem tikai 12 ir saņēmuši līdzfinansējumu. Nav atbalstīti visi, kuriem bija prasītas salīdzinoši nelielas summas. Bet “Simone” no Latvijas Siltumapgādes uzņēmumu asociācijas ir saņēmusi informāciju – veiktas izmaiņas struktūrfondu vērtēšanas kritērijos, tos mīkstinot, jo visa struktūrfondu nauda nav apgūta. Tādēļ mēs savu projektu pārstrādāsim un iesniegsim atkārtoti, cerot, ka tagad atbalstīs un nākamā gada vasarā varēsim veikt apjomīgus remontdarbus. Tā mēs piesaistītu 360 000 latus un varētu mainīt Merķeļa ielas siltumtrasi, Parka ielas katlumājas izvadu, veikt atsevišķu posmu maiņu siltumtrasēs.
– “Simonei” iedzīvotāji un iestādes ir parādā par saņemto siltumu, savukārt “Simone” ir parādā kurināmā piegādātājiem. Kas ir “Simones” lielākie parādnieki?
– Parādu apjoms ir zem 60 000 latu. No tiem 13 000 latu ir parādā dažādi Alūksnes uzņēmumi, iestādes, bet 45 000 latu – iedzīvotāji. Iestādes maksā savu iespēju robežās – slēdzam vienošanos par parādu atmaksu. Ja “Simonei” visi būtu samaksājuši par saņemto siltumu, pie Parka ielas katlumājas tagad būtu lielāka kvalitatīvas šķeldas kaudze. Mēs būsim spiesti brīdināt parādniekus un patiesi atslēgt viņiem siltuma padevi.
– Līdz šim neviens tāds gadījums gan nav bijis.
– Mēs sūtam atgādinājumus, uzturam kontaktu ar parādniekiem. Varbūt mums vajadzētu uzbrūkošā stilā pieprasīt parāda atmaksu. Tagad, ja parādnieks nāk samaksāt par apkuri, mēs pat nerēķinām soda procentus. Mēs nākam pretī gan fiziskām, gan juridiskām personām – lai tikai nomaksā pamatsummu. Pašlaik esam sagatavojuši trīs pieteikumus tiesai par parādu piedziņu.
– Vairāki iedzīvotāji redakcijā ir interesējušies, kā tiek tērēta vasaras mēnešos avansā maksātā nauda un uztraucas, kur tā palikusi, jo Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Aivars Fomins publiski paudis, ka “Simonei” neesot līdzekļu, lai nopirktu pat kurināmo jaunajai sezonai.
– Avansa līdzekļus tērējam, lai pirktu šķeldu, malku, ogles un gatavotos jaunajai sezonai. Pērkam jaunas caurules, lai būtu ko nomainīt avārijas situācijā. Aptuveni puse iedzīvotāju veic avansa maksājumus. “Simonei” nav naudas, lai uzreiz nopirktu kurināmo visai sezonai, bet jau tagad visām mazajām pilsētas katlu mājām, izņemot Parka ielu, kurināmo esam sagādājuši, un tā noteikti pietiks līdz decembrim. Diemžēl Parka ielas katlumājā dzīvojam no rokas mutē – tas nav pareizi. Pašlaik ir kurināmais aptuveni mēnesim, bet vajadzētu būt lielai čupai. Diemžēl vasaras mēneši “Simonei” rada zaudējumus karstā ūdens padeves dēļ – mums ir jāražo siltais ūdens, bet tā patēriņš no iedzīvotājiem ir mazs, it īpaši šovasar. Es domāju, ka cilvēki, kuri ir iepirkuši boilerus karstā ūdens uzsildīšanai, tomēr no tiem ar laiku atteiksies un atsāks izmantot “Simones” silto ūdeni, jo tas izmaksā lētāk.
– “Simone” tūlīt būs atmaksājusi zviedru kredītu, atlikuši tikai divi maksājumi. Tas varētu būt viens no atspērieniem.
– Tiesa, viens jāveic ap 40 000 latu apmērā šā gada decembrī, otrs tikpat apjomīgs – nākamā gada maijā. Zviedru kredīts mūs gan bremzē, gan izvelk. Savulaik par šā kredīta līdzekļiem iegādājāmies apkures katlu. Šogad tam veicām tehnisko apkopi, lietderības sadegšanas koeficientu paaugstinot līdz 65 procentiem. Kad nebūs vairs šā kredīta, varēsim vairāk līdzekļu ieguldīt siltumtīklu sakārtošanā. Pēdējos gados trašu sakārtošanā ir ieguldīti minimāli līdzekļi. Ir uzstādīts tikai viens jauns apkures katls Parka ielā, bet par savu ņemto kredītu uzstādījām granulu apkures katlu Laurencenē. Mēs esam lāpījušies maziem posmiem, kur ir avārijas situācija, bet avārijas situācija ir divās trešdaļās no trašu kopgaruma.
Šogad “Simonei” bija plānotas arī 200 000 latu lielas valsts investīcijas, bet tomēr tās nesaņēmām, jo valstī ir krīze. Jāuzsver, ka
2009.gada pirmo pusgadu “Simone” ir noslēgusi ar aptuveni 40 000 latu peļņu. Diemžēl to mums “atņems” otrais pusgads, kad strādājam ar zaudējumiem. Bet “Simone” regulāri, pa druskai atmaksā savus vecos parādus kurināmā piegādātājiem. Kopumā uzlabojums “Simones” darbībā ir jūtams – pie pašreiz spēkā esošā siltuma tarifa mēs lēnām rāpjamies ārā no bedres, bet ar nosacījumu, ka jāinvestē naudu, lai uzlabotu darbību. “Simone” ir vērsusies novada pašvaldībā, jo vēlamies par 50 000 latu palielināt mums piešķirto kredītu bankā. Naudu tērētu kurināmā iegādei.
– Kā vērtējat SIA “Silten Energy” piedāvājumu par jaunas komercsabiedrības veidošanu “Silten JG”?
– Investīciju apjoma un plāna ziņā piedāvājums ir ļoti labs, interesants un vilinošs. Cik tas atbilst patiesībai un vai ir uzticēšanās vērts – to jālemj domei. SIA “Silten Energy” ir iepazinušies ar visiem “Simones” dokumentiem un finanšu situāciju.
– Kāds jums radies priekšstats par šiem uzņēmējiem un viņu vīziju turpmākajai “Simones” darbībai?
– Nav manā kompetencē izvērtēt citu uzņēmumu. Igaunis Āre Leis, kas arī ir apmeklējis “Simoni”, ir atstājis zinoša cilvēka iespaidu. Man ar viņu ir bijušas dažas tikšanās. Saprotu, ka Ā.Leis ir tikai projektu izstrādātājs – enerģētiķis, kurš piedāvā savu redzējumu.
– Iedzīvotāji uztraucas, vai ar “Silten JG” nebūs tāpat, kā savulaik ar SIA “Viļņi” – nodeva Merķeļa ielas katlu māju, bet pēc tam “Simonei” par bargu naudu nācās to atpirkt.
– Lietuvā 47 procenti siltumražošanas uzņēmumu ir nodoti koncesijā – iznomāti privātuzņēmumiem ar dažādiem nosacījumiem; Igaunijā – 95 procenti, bet Latvijā tas ir pabērna lomā. Pie mums šādi praktizē Siguldā – tur tarifs ir par 50 latiem augstāks, bet Jelgavā ir nodota koncesijā ražotne, līdz ar to ražošanas tarifs ir būtiski zemāks. Katras pašvaldības ziņā ir tas, ar kādiem nosacījumiem nodod siltumapgādes uzņēmumu privātpersonām.
– Vai ir kaut niecīga garantija, ka iedzīvotājiem netiks paaugstināts apkures tarifs?
– Tarifu nosaka Sabiedrisko pakalpojumu regulators. “Simone” tam nav iesniegusi pieprasījumu tarifu paaugstināt. Par citu uzņēmēju iecerēm neesmu kompetents spriest. Loģiski, katrs uzņēmējs vēlas tuvākā vai tālākā nākotnē atgūt savu ieguldīto naudu, arī par komfortu ir jāmaksā.
– Ir izskanējuši pārmetumi, ka “Simones” neefektīvajā darbā vainojama “Simones” vadība. Vai tam piekrītat?
– Cenšos sabalansēt visus izdevumus un darbu organizēt pēc iespējas efektīvāk, bet – no malas labāk redzams.
