“Alūksnes Ziņu” lasītāji no Kolberģa mums jautā par Alūksnes novada pašvaldības rīcību saistībā ar lielajām betona plāksnēm, kas tika demontētas no administratīvās ēkas laukuma Alūksnē.
9. novembra “Alūksnes Ziņās” pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Aploka informēja, ka šīs plāksnes, kas demontētas būvdarbu laikā, privātpersonām netiek nodotas, lai gan vairāki iedzīvotāji tādu vēlmi izteikuši pašvaldībā. Tomēr izrādās, ka šīs plāksnes nonākušas arī citu personu rīcībā. “Alūksnes Ziņas” skaidro, kāpēc tā noticis.
Jautājums par principu
“Kā zināms, par būvgružu utilizāciju jāmaksā. Jā, daļa plākšņu tiešām ir novietotas pašvaldības aģentūras laukumā Ošu ielā, bet tur aizvesta, manuprāt, mazākā daļa. Lielākā daļa šo plākšņu, nezinu kādēļ un ar kā svētību, atrodas Kolberģī pie Maira Arāja kokapstrādes uzņēmuma. Labi, viņš ir uzņēmējs, bet šajā gadījumā jautājums ir par principu: kādēļ pašvaldība maldina iedzīvotājus, rakstot divās vietējās avīzēs, ka nevienam un neviena plāksne netiks dota, jo visu utilizēs, tomēr beigās izrādās, ka ir pavisam citādāk! Vai tad tā ir utilizācija, ja vairāk nekā 200 plāksnes izvietotas pie minētā uzņēmuma? Vai tā ir dalīšana draugiem? Vai tā var darīt?” jautā “Alūksnes Ziņu” lasītāji.
Līgums, kas noslēgts starp Alūksnes novada pašvaldību un SIA “Ventars”, kas veic būvdarbus, paredz, ka būvniecības procesa laikā radušies būvgruži, tajā skaitā betona plāksnes, būvfirmai ir jāutilizē. Tomēr tad pašvaldība pārdomājusi, ka daļu plākšņu vēlas paturēt un izmantot pašvaldības vajadzībām dažādu teritoriju labiekārtošanai pilsētā un pagastos, tādēļ lūgusi uzņēmējam daļu nebojātu plākšņu nogādāt Ošu ielā.
Pašvaldība pārķēra
“Par šīm plāksnēm tika sastādīts akts, tās izņēma no utilizējamo būvgružu daudzuma un aizveda uz Ošu ielu 5. Pašvaldība nepretendēja uz visām plāksnēm – tikai daļu. Pārējais ir būvnieka ziņā, kā šīs plāksnes utilizēt. Nekad neesmu teikusi, ka kāds varēja uz šīm plāksnēm pie kāda pieteikties. Saskaņā ar projektu visas plāksnes bija paredzēts utilizēt. Pašvaldība redzēja, ka daļa plākšņu ir derīgas un, kā jebkurš normāls saimnieks, neļāva tās tomēr utilizēt. To, kā plāksnes varēja saņemt arī citas personas – nevaru komentēt, tā ir būvnieka kompetence, un noteikti neveiksim par to izmeklēšanu, jo sākotnēji visas plāksnes bija paredzēts utilizēt – pašvaldība tās vienkārši pārķēra,” stāsta J.Čugunova.
Kur pašvaldība šīs plāksnes izmantos? J.Čugunova norāda, ka pēc vajadzības laika gaitā. “Pašvaldībai jau ir daudz līdzīgu materiālu atlikti no ielu remontdarbiem, un visi tiek izmantoti, piemēram, atkritumu laukumu labiekārtošanai, teritorijas labiekārtošanai pie Malienas pamatskolas un citur,” saka J.Čugunova.
Pirmais brauc – pirmais maļ
SIA “Ventars” projektu vadītājs Emīls Paegle skaidro, ka pie administratīvās ēkas betona plāksnes tika noņemtas aptuveni 2000 kvadrātmetru platībā. “Ir vienošanās ar Alūksnes novada pašvaldību kā darbu pasūtītāju, ka aptuveni trešdaļa plākšņu nodotas pašvaldības pārvaldībā un nogādātas uz vietu Ošu ielā. Lauztās un bojātās plāksnes tika nodotas utilizācijai kā būvgruži, bet daļa plākšņu nonāca vēl citu interesentu rīcībā,” viņš saka.
Kāda ir ierastā kārtība par būvgružu utilizāciju, veicot būvdarbus? E.Paegle informē, ka parasti ir tā: redzot, ka notiek būvdarbi, interesenti var vērsties pie būvnieka un taujāt, kāda ir situācija, kādus demontētos materiālus varētu dabūt. “Mēs kā būvnieks tad izvērtējam, varam vai nevaram tos nodot privātpersonai. Tas ir atkarīgs no tā, kāda mums ir vienošanās ar darbu pasūtītāju un kādi ir būvnormatīvi. Ir materiāli, kas obligāti ir jāutilizē sertificētā iestādē, piemēram, noteikti visi tie materiāli, kas satur ķīmiskus savienojumus, piemēram, šīferis. Šajā gadījumā būvnormatīvi paredz, ka betona plāksnes nav obligāti jāutilizē – drīkstam tās atdot kādam vai izmantot pēc vajadzības. Kurš pirmais brauc, tas pirmais maļ jeb kuri pirmie ar mūsu nolīgto apakšuzņēmumu sarunāja, ka var dabūt šīs betona plāksnes, tiem tās arī tika. Šajā gadījumā saņēmējs pat nesedza transporta izdevumus – tā bija abpusēji izdevīga savstarpēja vienošanās,” stāsta E.Paegle.
Būvgruža vērtība
Viņš uzsver, ka noņemtajām betona plāksnēm no būvniecības viedokļa vērtības nav – tas ir būvgruzis, tomēr, domājot saimnieciski, pašvaldība, juridiskas vai fiziskas personas tās var izmantot, piemēram, teritoriju labiekārtošanas darbos. “Mums kā būvniekam ir jāievēro normatīvi, un nedrīkstam izmantot nevienā būvniecības procesā lietotus materiālus – tas ir aizliegts, bet privātpersonas vai pašvaldība izmantot var,” viņš saka.
E.Paegle atzīst, ka būvdarbi pie administratīvās ēkas norit pēc projekta un to laikā šobrīd nekādi pārsteigumi nav atklājušies.
Izmantoja iespēju
Viens no uzņēmumiem, kur arī aizceļoja betona plāksnes, ir SIA “JM Grupa” kokapstrādes rūpnīca Kolberģī. SIA “JM Grupa” valdes priekšsēdētājs Mairis Arājs zina stāstīt, ka piedāvājums par plākšņu izmantošanu no būvnieku puses izteikts arī citiem.
“Kā mēs dabūjām plāksnes? Saņēmām tādu piedāvājumu kā pirmie caur kādu personu. Bija iespēja, ko izmantojām. Turklāt šī nav pirmā reize, kad dala no pilsētas infrastruktūras būvdarbu laikā noņemtos materiālus. Veicot būvdarbus, šīs plāksnes bija būvnieka īpašums, kuram tās ir pienākums utilizēt, kas maksā, un būvnieks meklēja risinājumus, kā to labāk izdarīt. Šīs plāksnes ir praktiskas un noteikti vēl var izmantot, piemēram, rūpniecisku teritoriju labiekārtošanai vai teritorijās, kur nevajag izmantot mūsdienīgus un dārgus materiālus. Tas mums ir noderīgi, piemēram, lai labiekārtotu darbinieku automašīnu stāvlaukumu,” saka M.Arājs.
Pietrūka tālredzības?
Viņš atzīst – kad plāksnes sāka vest uz “JM Grupa” un vēl citiem saņēmējiem, pašvaldībā izdomāts, ka tomēr arī vēlas šīs plāksnes. “Tad, kad pašvaldībā izdomāja, ka nevajag plāksnes vest prom, tad arī vešana apstājās. Pirms tam pašvaldība neteica, ka tai šīs plāksnes vajag, un arī projektā nebija atrunāts, ka plāksnes vajadzēs pašvaldībai. Projektā bija paredzēts visas plāksnes utilizēt. Turklāt vietās, kur pašvaldība glabā šīs plāksnes, jau stāv dažādi materiāli, kuri joprojām nav izmantoti. Tagad tur stāvēs arī šīs lielās plāksnes – ne pašiem, ne citam,” saka M.Arājs. Viņš uzskata, ka šobrīd ap šīm plāksnēm sacelta liela ažiotāža, kuras nebūtu, ja jau sākotnēji pašvaldība būtu rīkojusies tālredzīgi.
— Līga Vīksna
