Valstī katru diennakti reģistrē apmēram 90 kūlas ugunsgrēkus. No tiem desmit ugunsgrēkos nodeg arī saimniecības vai dzīvojamās ēkas.
Valstī katru diennakti reģistrē apmēram 90 kūlas ugunsgrēkus. No tiem desmit ugunsgrēkos nodeg arī saimniecības vai dzīvojamās ēkas. Pagaidām nav apstiprināta informācija, ka ugunsgrēkos bojā gājuši cilvēki.
“Alūksnes rajonā no 21.marta, kad bija pirmais izsaukums uz kūlas dedzināšanas izraisītu ugunsgrēku, reģistrēti deviņi ugunsgrēki. 21.martā bija četri ugunsgrēki, no tiem divi Apes pilsētā ar lauku teritoriju, Jaunalūksnes pagastā un Alūksnē, Pleskavas ielā. 31.martā bija trīs ugunsgrēki: Malienas, Mālupes pagastā un Rīgas – Veclaicenes šosejas malā, kur dega arī eglītes ceļmalā,” informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Alūksnes rajona nodaļas priekšnieks Intars Zitāns.
I.Zitāns uzsver, ka Alūksnes rajonā kūlas dedzināšana notiek apmēram divas nedēļas vēlāk. Tas nozīmē, ka ugunsdzēsējiem jābūt gataviem diennakts laikā paspēt uz 15 līdz 23 ugunsgrēkiem, liecina pagājušā gada ugunsgrēku statistika. “Apmēram trešo daļu no visiem ugunsgrēkiem izraisa kūlas dedzināšana, un tie ir radījuši 20 procentus materiālo zaudējumu. Ir jāņem vērā, ka ugunsdzēsējus izsauc tad, kad kūlas dedzinātāji vairs nevar prognozēt liesmu ceļu. Diemžēl gadās, ka tad ir par vēlu,” secina I.Zitāns. Viņš domā, ka dedzinātājus neizdosies apturēt ar brīdinājumiem un sodiem.
Ugunsdzēsēji iesaka saimniekiem savākt pērno kūlu kaudzēs un tad utilizēt. “Vismaz 50 metru attālumā no ēkām un meža vajadzētu nopļaut joslu un nededzināt tik tuvu. Īpašniekiem ir jārēķinās, ka liesmas var iznīcināt viņu mājas un mežu,” norāda I.Zitāns. Viņš domā, ka pašvaldību iedzīvotājiem pašiem jāiesaistās kūlas ugunsgrēku dzēšanā, kamēr tie nav izplatījušies.
