Atjaunota krūts, nevis protēze, ir īstais risinājums, ja vēzis licis krūti upurēt, ir pārliecināta Lilija. Turklāt vecumam nav nozīmes, ja vien veselības stāvoklis ļaus pārciest narkozi.
Atjaunota krūts, nevis protēze, ir īstais risinājums, ja vēzis licis krūti upurēt, ir pārliecināta Lilija. Turklāt vecumam nav nozīmes, ja vien veselības stāvoklis ļaus pārciest narkozi. Arī naudai nav izšķiroša nozīme, jo krūts rekonstrukciju pēc mastektomijas apmaksā valsts. Atjaunota krūts, turklāt ar visu galiņu, ar tumšu loku ap to – kā īsta! Operācija Lilijai notika vairākos posmos pusotra gada laikā. Galiņš – tas jau bija kā fināla oga kūkai uz putukrējuma.
Viss sākas ar bumbuli
45 gadu vecumā Lilijai atklāja miomu, izoperēja dzemdi un olvadus. Par operāciju dikti nav pārdzīvojusi, toties novērtējusi plusus – mēnešreižu vairs nav, paketes nevajag. Par kontracepciju galva vairs nebija jālauza. Taču prātā palicis ārstu teiktais – ja ir problēmas apakšgalā, jāuzmana augšgals. Lilija regulāri gājusi uz mamogrāfiju.
Atbildes arvien bijušas labas, bet pēc trim gadiem pati sataustījusi krūtī bumbuli. Skaidru, cietu, kā iekapsulētu. Nodomājusi: ja reiz man ir vēzis, lai jau ir, nekur no tā neizsprukšu. Gadu nostaigājusi, bet tad jutusi, ka bumbulis pamazām zaudē formu, sāk it kā izplūst.
“Man jau likās, ka ģimenes ārsts mani aiz rokas aizvedīs pie onkologa, bet tomēr aizgāju pati,” Lilija atceras. Izrādās, bumbulis veidojies tik augstu, kur mamogrāfija “neķer”.
Onkologs nozīmējis sonogrāfiju, veiktas nepieciešamās analīzes, un pēc divām nedēļām jau nozīmēta operācija. Ķirurgs ieteicis noņemt uzreiz visu krūti, lai nebūtu jāoperē atkārtoti. “Es tādam variantam piekritu. Tad jau ir citas prioritātes, ne krūts apjomi, – galvenais ir dzīvot. Var taču dzīvot bez krūtīm, bez rokas vai kājas arī var dzīvot.”
Vīrieši ir saprotoši
Vēl tikai savās iedomās pārliecināta, ka viņai ir vēzis, Lilija izšķīrās no drauga. Viņš joprojām nezinot īstos šķiršanās iemeslus, vainojot savu alkohola lietošanu, lai gan patiesībā Lilija bija nolēmusi “savu galu sagaidīt viena pati, nevienu neapgrūtinot”.
“Ja kāds vīrs aiziet no sievas pēc trīsdesmit gadu kopdzīves, neticu, ka tas ir vēža, operētas krūts dēļ. Tātad nav kopīgas nākotnes plānu, visticamāk, šķirties viņš gribējis jau sen, tad tikai pagadās iemesls. Laulības nav izšķirošais – var būt draugs, kas saprot un nepamet, var būt vīrs, kas nav sapratis nekad un arī nesapratīs. Vīri, vīrieši uz operācijas nepieciešamību reaģē normāli, sievas pašas psiho.”
Lēmums par plastisko operāciju parasti ir sievietes patstāvīgs lēmums, Lilija spriež. Vīrietis cenšoties sievu pasaudzēt, lai nav jāiet uz vēl kādām operācijām, esot gatavs pieņemt otru cilvēku tādu, kāds viņš ir.
“Var jau būt, ka dažam bail – ka sieva atgūs smukumu, atgūs pašapziņu un tad vairs nebūs tik viegli pakļaujama. Dzīvē jau gadās visādi.”
Atgūt sevi
Pēc krūts mastektomijas bija nepieciešama ķīmijas terapija, tā pagājusi smagi, ar milzīgu nogurumu, nelabumu, depresiju.
“Pamazām modos no narkozes, skatījos uz pārsējiem, zem kuriem bija redzami krūšu uzkalniņi, un domāju – cik es esmu laimīga.”
Gribējies tikai gulēt, bet stutējusi sevi ar domu, ka jāceļas un jāiet. “Kur vien mani sauca, es gāju. Lūdzos draudzenēm – es jums sakopšu māju, nomazgāšu logus, traukus. Savās mājās man rokas necēlās neko darīt.” Tuvinieku lielākā kļūda šajā brīdī esot attieksme – ko nu es traucēšu un apgrūtināšu slimu cilvēku.
Lilija nolēma, ka atgūs sevi, lai ko tas maksātu. Bija skaidrs, ka protēze būs pagaidu variants. Sanāca pagaidu variants uz sešiem gadiem, jo pieteicās citas veselības problēmas. Taču tad Lilija devās uz Plastiskās un mikroķirurģijas centru gatava maksāt 900 latu, kaut vai ņemt kredītu. Vēlāk izrādījās, ka pašai nemaz nav jāmaksā, – valsts bija pieņēmusi lēmumu šādas operācijas finansēt.
Dzīve citā kvalitātē
“Es tagad pat domāju citādi, runāju citādi, kustos citādi. Es gribu iet uz darbu un strādāt! Man ģērbtuvēs vairs nav kauns no kolēģiem. Es varu atļauties lielāku dekoltē. Man nekas nevar izkrist, pazust, saplīst. Es esmu es pati!” Lilija burtiski staro. Atjaunotas krūts priekšrocības vislabāk var novērtēt tās sievietes, kuras gadiem izlīdzējušās ar protēzi, cīnījušās ar neērtībām. Pēdējā laikā ir pieejami labi, sievišķīgi ortopēdiskie krūšturi, kas atvieglo ikdienas kustības, bet “sievas zina, ko nozīmē krūšturi piešnallēt pie zeķtura”.
“Man teica, ka implantam garantija ir piecpadsmit divdesmit gadu. Parēķināju – man tad būs ap septiņdesmit. Ko tad? Taču tā laimes izjūta, kas man ir tagad, atsver tās raizes un ļauj par to nestresot. Tad redzēs.”
Par iespēju atjaunot krūti Lilijai apjautājusies arī kāda 70 gadu veca kundze. “Jūs droši vien domājat, ka esmu veca un traka,” Lilija atstāsta viņas teikto. “Bet es gribu vismaz gadu atkal justies kā cilvēks.” Kundzei ārsts paskaidrojis, ka rekonstrukcijas operācijai vecuma ierobežojuma nav, taču viņas sirds diez vai izcietīs narkozi. Sieviete bijusi gandarīta par to, ka saņēmusi cilvēka cienīgu attieksmi – “neviens nepārmeta, ka vecenei nez ko vajag”.
***
uzziņai
Latvijas Plastiskās un mikroķirurģijas centru var sazvanīt pa tālruni 67042642.
Krūts galu tumšāku padara ar īpašu tetovēšanas metodi, galiņu veido no sievietes pašas audiem.
Sīkāka informācija par ortopēdiskajiem krūšturiem, peldkostīmiem vai krūts rekonstrukcijas iespējām pēc mastektomijas pieejama arī biedrībā “Vita Liepāja”, zvanot pa tālruni 26307058.
