Kamēr Latvijā būs Covid-19 gadījumi, slimnīcām būs jāturpina strādāt
trauksmes režīmā, un tas pats par sevi ir milzīgs slogs, kas padara
ārstniecības procesu lēnāku un dārgāku, sociālajā vietnē “Twitter” uzver
Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis.
Viņš norāda, ka ir arī nopietni aktualizējies telpu jautājums.
“Ar to jārēķinās, pieņemot jaunus atvieglojumus,” skaidro Dumpis.
Jau ziņots, ka saistībā ar Covid-19 izplatību Latvijā līdz 9.jūnijam
izsludināta ārkārtējā situācija. Pagaidām to plānots nepagarināt, tomēr
saglabājot arī dažādus ierobežojumus. Vienlaikus arī notiek diskusijas
par iespējamu esošo ierobežojumu atvieglošanu.
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Sirds ķirurģijas
centra vadītājs Pēteris Stradiņš intervijā žurnālam “Ir” ceturtdien
uzsvēra, ka slimnīcas ēkas un telpas ir absolūti nepiemērotas pandēmijas
situācijai, un tās arī normālos apstākļos ir nepiemērotas mūsdienu
medicīnai. Viņš pauda sašutumu par gauso virzību jaunu telpu izbūvē un
politiķu lēmumiem no krīzes risināšanai aizņemtās naudas medicīnai
atvēlēt, viņaprāt, niecīgu daļu.
Viņš stāsta, ka Sirds ķirurģijas centra nodaļā ir palātas, kur pēc
sirds operācijām atrodas seši pacienti, jo mazāku skaitu ievietot nevar
atļauties. “Tas nav normāli – gan psiholoģiski, gan medicīniski un
tehniski – nav distances, nav nepieciešamās ventilācijas. Nav elementāru
mūsdienu prasībām atbilstošu apstākļu,” sašutumu pauž mediķis.
Viņš uzsver, ka ir grūti nodrošināt apstākļus, kādi nepieciešami
pandēmijas laikā, saorganizēt pacientu izretošanos telpās, it sevišķi
tajos korpusos, kas “ir praktiski graustu stāvoklī”. “Pārejam uz mazāku
gultu skaitu palātās, cenšamies darīt visu, ko varam,” viņš stāsta.
Stradiņš atzīst, ka slimnīcai faktiski ir jauns puskorpuss – tajā
atrodas ambulatorā daļa un iekšķīgo slimību nodaļas. Tas atbilst
mūsdienu medicīnas standartiem, bet ir daudz par maz – visa pārējā
medicīna, ieskaitot neatliekamo palīdzību, ķirurģiju, dzemdniecību,
kardioloģiju un daudz ko citu, atrodas pilnīgi nepiemērotās telpās,
uzsver mediķis.
“Kā tiksim galā, kamēr rit Covid-19 krīze? Celtniekiem jānāk slimnīcu
vecajās ēkās un jāveic pārbūve – kabinetos, pieņemšanas zonās. Tas būtu
labi arī ekonomikas sildīšanai. Ja to nevar, jādara kā citās valstīs –
jāīrē konteineri vai moduļi, ko likt pie slimnīcas ēkām un daļēji
jāorganizē pacientu plūsma tur,” uzsver Stradiņš.
Viņš arī atklāj, ka Stradiņa slimnīca šobrīd ir 90-100% noslogota,
kas pandēmijas apstākļos, viņaprāt, ir nepieņemami, jo ja kaut kas
pēkšņi notiek un jāārstē papildus, nav resursu.
“Ir laiks runāt par visas valsts medicīnas saprotamu struktūru un
uzdevumu sadalīšanu. Krīze pierādījusi, ka struktūrai ir jābūt – arī
reģionālajām slimnīcām jāuzņemas daļa grūtās nastas. [..] Lai cik
nepatīkami vietējām pašvaldību varām, ir jārada precīza stacionārās un
ambulatorās medicīnas sistēma – kura slimnīca kādus pacientus ārstē un
kā pacienti tiek pārvesti, ja tas nepieciešams,” viņš uzsver.
