Šodien ir beigusies gandrīz trīs mēnešus ilgusī ārkārtējā situācija,
kura Latvijā tika izsludināta saistībā ar Covid-19 pandēmiju. Vienlaikus
stājas spēkā Saeimas pagājušajā nedēļā pieņemtie un Valsts prezidenta
Egila Levita vakar izsludinātie likumi, kas regulē Covid-19 seku
pārvarēšanu pēc ārkārtējās situācijas beigām.
Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā ietvertais
regulējums nosaka kārtību, kādā valsts plāno pārvarēt Covid-19 krīzes
sekas pēc ārkārtējās situācijas beigām. Likuma mērķis ir noteikt
vispārējās tiesiskās kārtības atjaunošanu pēc ārkārtējās situācijas
noteiktā termiņa beigām, paredzot atbilstošu pasākumu kopumu Covid-19
infekcijas izplatības izraisīto seku pārvarēšanai, īpašos atbalsta
mehānismus un izdevumus, kas tieši saistīti ar Covid-19 izplatības
ierobežošanu, lai nodrošinātu sabiedrības ekonomiskās situācijas
uzlabošanos un veicinātu valsts tautsaimniecības stabilitāti.
Minētajam likumam tika iesniegti 94 priekšlikumi, no kuriem daļa
paredzēja novērst opozīcijas novēroto koalīcijas un valdības mēģinājumu
piešķirt ļoti lielas tiesības Ministru kabinetam, tādējādi mazinot
Saeimas lomu Covid-19 krīzes pārvarēšanai nepieciešamo risinājumu
izstrādē un pieņemšanā. Ņemot vērā minētos iebildumus, gala lasījumā pēc
plašām debatēm atbildīgajā komisijā deputāti panāca zināmus
kompromisus, lai saglabātu parlamentāro kontroli un novērstu pārāk
lielas varas koncentrēšanos valdības un atsevišķu ministru rokās.
Saeima, atšķirībā no valdībā iepriekš atbalstītā regulējuma, paredzēja
pienākumu virkni darbību, kas saistītas ar finansējuma pārdali un
izlietojumu, saskaņot ar parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisiju.
Likuma darbības laikā Ministru kabinets, izvērtējot ekonomisko
situāciju, būs tiesīgs noteikt kritērijus un kārtību likumā noteikto
pasākumu un īpašo atbalsta mehānismu piemērošanai nodokļu maksātājiem,
kurus skārusi krīze saistībā ar Covid-19 izplatību.
Likumā saglabāta virkne atbalsta pasākumu tiem nodokļu maksātājiem,
kurus skārusi Covid-19 krīze, tostarp nodokļu nomaksas termiņa
pagarinājums un dīkstāves pabalsti to līdzšinējā apmērā, noraidot
opozīcijas priekšlikumu minimālo pabalsta apmēru palielināt.
Atšķirībā no valdībā iepriekš atbalstītās likuma redakcijas, Saeima
vienojās ieviest jaunu atbalsta mehānismu – jauno speciālistu pabalstu,
uz kuru pretendēt būs tiesīgas personas, kas gada laikā pirms ārkārtējās
situācijas ir beigusi mācības augstskolā vai koledžā, kur ir ieguvusi
augstāko izglītību, un ir ieguvusi bezdarbnieka statusu ārkārtas
situācijas laikā vai trīs mēnešu laikā pēc tās beigām.
Tiesības uz jaunā speciālista pabalstu būs arī gadījumos, ja kopējais
apdrošināšanas (darba) stāžs ir mazāks par vienu gadu un par
bezdarbnieku pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa
iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas mazāk nekā 12
mēnešus vai nav veiktas vispār. Saskaņā ar likumā ietverto normu jaunā
speciālista pabalstu paredzēts izmaksāt pirmos divus mēnešus 500 eiro
apmērā, bet trešajā un ceturtajā mēnesī – 375 eiro apmērā. Pabalstu
paredzēts izmaksāt līdz brīdim, kad persona zaudē bezdarbnieka statusu,
bet ne ilgāk par četriem mēnešiem un ne ilgāk kā līdz 2020.gada
31.decembrim.
Likumā saglabāts līdz šim pastāvošais regulējums, kas ļauj Covid-19
krīzes skartajiem darba devējiem samazināt darbinieku atalgojumu
dīkstāves laikā.
Deputātu vairākums piekrita likumā saglabāt normu, ar kuru atļauta
alkoholisko dzērienu tirdzniecība internetā, tomēr līdz ar šī likuma
stāšanos spēkā vairs nedarbosies iepriekšējā likumā pieņemtā norma par
spēļu zāļu aizliegumu.
Paredzēts, ka līdz šī gada beigām uzņēmumi neatkarīgi no nozares
varēs pieteikties līdzšinējiem atbalsta instrumentiem, ko administrē
finanšu institūcija “Altum”.
Pēc ārkārtējās situācijas beigām tiks saglabāts dīkstāves pabalsts,
līdz gada beigām varēs darboties ārkārtējās situācijas laikā ierīkotie
ziedojumu tālruņi reliģiskajām organizācijām, kā arī turpināties
līdzšinējie telpu nomas atvieglojumi komersantiem. Tāpat tiks saglabāta
iespēja saimnieciskā darba veicējiem par 2020.taksācijas gadu neveikt
iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus. To varēs darīt
brīvprātīgi.
Līdz šī gada beigām tiks turpināta arī pārmaksātā pievienotās
vērtības nodokļa paātrinātā atmaksa uzņēmējiem, un pārmaksu atmaksās 30
dienu laikā pēc nodokļa deklarācijas iesniegšanas. Tāpat paredzēts
saglabāt nodokļu nomaksas termiņa pagarinājumu uz trim gadiem, un
pieteikties šim atbalstam nodokļu maksātāji varēs vēl līdz šī gada
beigām. Pagarinot nodokļu samaksas termiņu, nokavējuma nauda netiks
aprēķināta un nodokļu maksātājus neiekļaus parādnieku sarakstā.
Likumā noteikts, ka pašvaldības līdz gada beigām varēs atlikt nekustamā īpašuma nodokļa samaksu iedzīvotājiem par 2020.gadu.
Izdevumus, kas uzņēmējiem radušies, līdz šī gada beigām turpinot
sniegt sociālo atbalstu koronavīrusa izraisīto grūtību pārvarēšanai,
neapliks ar uzņēmumu ienākuma nodokli.
Tāpat noteikts, ka sociālie uzņēmumi, biedrības un nodibinājumi,
reliģiskās organizācijas, sabiedriskā labuma organizācijas, kā arī
publiskas personas kapitālsabiedrības un publiski privātās
kapitālsabiedrības organizāciju un uzņēmumu darbības pārskatu un
konsolidēto gada pārskatu par pagājušo gadu var iesniegt līdz šī gada
31.jūlijam.
Līdz šī gada beigām komercpārvadājumu uzņēmumi transportlīdzekļu
ekspluatācijas nodokli par kravas automobiļiem varēs maksāt 50% apmērā,
savukārt atlikušo daļu samaksāt nākamajā gadā kopā ar ikgadējā nodokļa
maksājumu.
Turpināti tiks arī citi līdzšinējie atbalsta pasākumi, un jaunais
likums pēc ārkārtējās situācijas beigām aizstās tiesisko regulējumu, ko
noteica likums “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un
pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”.
Savukārt Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums, kas arī
šodien stājas spēkā, nosaka kārtību slimības ierobežošanai pēc
ārkārtējās situācijas beigām.
Deputāti vienojās noteikt, ka likums būs spēkā tik ilgi, kamēr
pastāvēs epidemioloģiskās drošības draudi saistībā ar Covid-19
infekcijas izplatību. Ministru kabinetam (MK) vismaz reizi trīs mēnešos
būs jāsniedz Saeimai ziņojums par epidemioloģiskās drošības draudiem
saistībā ar Covid-19 izplatību. Saeima atzīs likumu par spēku zaudējušu
ar atsevišķu likumu.
Jaunais likums ļauj valdībai elastīgāk rīkoties Covid-19 ietekmes
mazināšanas jautājumā pēc ārkārtējās situācijas beigām. No likuma mērķa
izriet, ka ir jāatjauno vispārējā tiesiskā kārtība pēc ārkārtējās
situācijas noteiktā termiņa beigām. Likums nosaka valsts institūciju
darbības pamatprincipus un valsts institūciju un privātpersonu tiesības
un pienākumus valsts apdraudējuma novēršanai un pārvarēšanai pēc
ārkārtējās situācijas atcelšanas.
Likumā noteikts, ka publisko pasākumu, sapulču, gājienu un piketu
organizatoriem pieteikumā pasākuma rīkošanai būs pienākums norādīt, kādā
veidā pasākumā tiks nodrošināta epidemioloģiskā drošība un piesardzība.
Ar jauno likumu MK arī saglabā tiesības noteikt arī prasības un
kārtību sociālās distancēšanās nodrošināšanai un vienlaicīgi pieļaujamo
personu skaitu.
MK arī noteiktas pilnvaras Covid-19 infekcijas apdraudējuma kontekstā
regulēt izglītības procesa organizēšanas nosacījumus un kārtību. Tāpat
valdībai sniegta iespēja risināt izglītojamo ēdināšanai jau iepriekš
piešķirto resursu atbilstošu novirzīšanu pakalpojuma nodrošināšanai, ja
radušās korekcijas izglītības procesa organizēšanā.
Noteikts, ka pēc ārkārtējās situācijas beigām sociālās aprūpes centri
var uzņemt jaunus klientus, ja tie spēs nodrošināt epidemioloģiskās
drošības pasākumus.
Lai sekmētu epidemioloģisko drošību un nodrošinātu nepārtrauktu,
prognozējamu individuālo aizsardzības līdzekļu un medicīnisko ierīču
rezervju centralizētu iegādi institūciju vajadzībām arī pēc ārkārtējās
situācijas beigām, bez īpaša tiesiska režīma izsludināšanas medicīnisko
rezervju iepirkumus turpinās veikt Valsts aizsardzības militāro objektu
un iepirkumu centrs sadarbībā ar citām valsts institūcijām.
Likumā noteiktas arī citas prasības. Ar šī likuma spēkā stāšanos
spēku zaudējis likums “Par valsts institūciju darbību ārkārtējās
situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību”.
