Grieķija ir zeme, kas bagāta ar dabas kontrastiem, pagātni apliecinošiem dārgumiem, zilu jūru, neparasti spilgtu gaismu un neizskaidrojamu noslēpumainību un burvību.
Grieķija ir zeme, kas bagāta ar dabas kontrastiem, pagātni apliecinošiem dārgumiem, zilu jūru, neparasti spilgtu gaismu un neizskaidrojamu noslēpumainību un burvību. Tā ir valsts, kur valda krasas atšķirības starp pilsētu un laukiem, kur cilvēks dominē pār dabu un daba pār cilvēku. Balkānu pussala – tā ir pasaule, kas ikvienam tās apmeklētājam atstāj paliekošu iespaidu.
Tā sarunā atzina arī Jaungulbenes arodvidusskolas direktore Valentīna Jermaševiča, kas kopā ar profesijas pārstāvjiem ciemojās Grieķijā.
“Kontrastu tur ir ļoti daudz. Gandrīz katrs zemes stūrītis atsedz kādas drupas, kas ir šīs zemes pagātnes liecinieces,” stāsta Valentīna.
Vienmēr sagaidīsiet kaut ko vairāk
“Dodoties ceļojumā uz kādu zemi, cilvēks gandrīz vienmēr iztēlojas, ko tanī ieraudzīs, ar ko tā pārsteigs, bet Grieķijā šis pārsteigums vienmēr pārspēj cerēto. Visi mazie veikaliņi ir pilni ar dažādiem nacionālās folkloras suvenīriem. Viena pie otras izvietotas lielākas un mazākas viesnīciņas, krodziņi – veidoti ar domu, lai visi Grieķijas viesi justos labi un šinī valstī atstātu pēc iespējas vairāk naudas. Biju pārsteigta, cik veiksmīgi te apvienojas mūsdienīgais ar senatnīgo. Galvu reibinošām augstceltnēm blakām skatāmas koši zaļas ielejas, līči, bezgala skaistas salas. Man radās iespaids, ka Grieķija ir valsts, kur nav divu vienādu salu, bet tās visas kopā veido daudzkrāsainu mozaīku, ko 50 000 kvadrātjūdžu garumā ieskauj jūras ūdeņi. Visos gadalaikos ūdens temperatūra ir vienmērīga, bet saules stari tam piešķir briljantzaļu nokrāsu. Dodoties uz Grieķiju, nevajag uztraukties par gadalaiku atšķirībām, jo te visi salejas vienā – siltā un saulainā vasaras sezonā,” stāsta Valentīna .
Grieķi ir ticīga tauta
V.Jermaševiča pārliecinājusies, ka grieķi ir pat ļoti ticīga tauta. Pārsvarā viņi ir pareizticīgie. “Mēs šo valsti apmeklējām laikā, kad grieķiem bija klusā nedēļa, tāpēc lielākās un mazākās baznīcās notika dievkalpojumi, kurus translēja arī televīzija, lai visa tauta varētu sekot līdzi notiekošajam, kas arī tika darīts,” atceras Valentīna. Grieķijā dzīvo apmēram desmit miljoni iedzīvotāju.
“Grieķiem piemīt dzīvesprieks, viesmīlība, humora izjūta un milzīgs entuziasms, bet viņi savā rīcībā spēj būt arī neprognozējami,” Valentīna, raksturodama grieķus, ieminas, ka latviešiem daudzas no šīm īpašībām ir iekšēji slāpētas. Izrādās, ka gandrīz neiespējami esot sastapt noskumušu vai sadusmojušos grieķi.
“Iespējams, ka tas ir tāpēc, ka jau Grieķijas pagātnē apmēram pirms septiņiem tūkstošiem gadu, grieķi sevi apliecināja kā tautu, kas spēj veidot un noteikt savu likteni. Tāda tā ir arī šodien. Kā mums stāstīja gide, ir mainījušās valsts robežas, arī paši grieķi tikuši pakļauti nežēlīgiem pārbaudījumiem, bet tieši tas viņus padarījis par vienotu nāciju. Grieķi arī šodien turpina dzīvot, atsaucoties uz savas tautas pagātni, kas nav spējusi izmainīt viņu dvēseli,” stāsta Valentīna.
Ienākumus vairo tūrisms
“Grieķi ar dzīves līmeni ir apmierināti. 80 procentus no visiem valsts ienākumiem dod tūrisms, tāpēc grieķi piedāvā augstas klases servisu visās jomās un ikvienā vietā. Jahtas un kuģi, kas rodami ikvienā piestātnē, tiek izmantoti dažādiem kruīziem pa Egejas un Jonijas jūrām,” ievērojusi ceļotāja. Valsts ļoti rūpējas, lai tautieši atgrieztos savā zemē un īpaši stimulē tos cilvēkus, kuri apmetas uz dzīvi Grieķijas ziemeļos, kur valsts robežojas ar Turciju.
“Viņi var pat saņemt bezprocentu aizdevumu mājas celtniecībai. Tie, kuriem uzreiz nav darba, saņem arī līdzekļus iztikai,” stāsta V.Jermaševiča.
Bijusi daļa no Bizantijas impērijas
Lai izzinātu Grieķijas vēsturi, tai jāvelta daudz laika. Tad ikvienam pavērsies pārsteidzošu notikumu pasaule par to, kā Krētas salā savu impēriju veido mīnojieši, kā dzimst Mikēnas un Tira, kā doriešu klejojumu laikā grieķiskās izcelsmes ciltis paplašina savas teritorijas, kā Romas impērija sadalās Rietumu un Austrumu impērijās, viens vēstures fakts seko otram. 1981.gadā Grieķiju uzņem Eiropas Savienībā, tādējādi Grieķijas kasē ienāk lieli līdzekļi. Tajā skaitā arī izglītībai.
“Mums Atēnās bija tikšanās ar arodizglītības darbiniekiem. Viesojāmies skolā, kur gatavo vīna darītājus. Skaista skola, laboratorijās jaunākās tehnoloģiskās iekārtas, lai gan izglītojamo skaits nav liels. Kopumā izglītības sistēma Grieķijā līdzinās mūsējai. Arī tur Zemkopības ministrijai ir pakļautas tās skolas, kas sagatavo dažādus speciālistus. Savukārt Izglītības ministrijas pakļautībā ir vispārizglītojošās skolas,” stāsta Valentīna.
Nepretojas Akropoles skaistumam
“Laikam gan neviens, kurš bijis Grieķijā, nevar turēties pretim Akropoles skaistumam. Tā ir 156 metrus augsta klints, kuru grieķi uzskata par pilsētas kroni. Akropole labi saskatāma no jebkuras vietas Atēnās. Arī arheoloģiskie izrakumi liecina, ka šī svētā klints pirmo reizi bija apdzīvota neolīta periodā pirms 6000 gadiem. Dažādi veidojies Akropoles liktenis. Daudzas tās skulptūras un kolonnas tagad skatāmas muzejā,” stāsta Valentīna un atzīst, ka, stāvot blakām varenajām kolonnām, izjutusi cilvēka niecību varenības priekšā.
Klosteru varenību izceļ klintis
Pārsteidzoša iezīme Grieķijā ir varenās klintis, kuru virsotnēs savulaik uzbūvēti klosteri un svētnīcas. Valentīna min vienu no tiem – Meteoru – Svētās Trīsvienības klosteri. “Tā grieķiem ir svēta vieta. Savulaik mūku apvienībā ietilpa 24 klosteri, no kuriem šodien darbojas tikai pieci. Klosterus mūki uzcēla jau 14. gadsimtā, tiem izraugoties nomaļas vietas, lai tā justos garīgi pasargāti. Iespaidīgi ir šo klosteru kupoli, kas saskatāmi jau iztālēm. Interesanti ir veidoti koka balkoniņi un platformas, kas tā vien šķiet, ka tūlīt atdalīsies no klostera ēkas un nokritīs. Uz tām savulaik mūki nokļuvuši ar virvju un speciālu tīklu palīdzību, lai vienatnē nodotos lūgsnām. Šodien līdz Meteorai iespējams nokļūt pa asfaltētu ceļu vai šaurām līkumotām akmens kāpnēm. Klosteris ir atvērts apmeklētājiem,” stāsta Valentīna.
Atēnas – senākā galvaspilsēta
Valentīna uzskata, ka arī stāsts par Atēnu – Grieķijas galvaspilsētas izveides vēsturi ir īpašs, jo Atēnas ir vissenākā Rietumu pasaules pilsēta. “Kā uzzinājām, jaunās Atēnas izveidojušās pēdējo 40 gadu laikā. Kur vien pavērāmies, visur bija skatāma dabas vienreizība un vēsturi apliecinoši pierādījumi. Sākotnēji Atēnas tika veidotas kā Akropoles cietoksnis. Šis laiks ir saistīts ar 6000 gadu atkāpi Grieķijas vēsturē. Pilsētas nosaukums tika izraudzīts par godu gudrības dievietei Atēnai. Tikai pēc atbrīvošanās no osmāņu jūga 1834.gadā Atēnas kļuva par Grieķijas galvaspilsētu,” Valentīna vārdos veido nelielu ekskursu vēsturē.
Valsts ar nacionālo kolorītu
Skulptūras, gleznas, tautas māksla, tautas dejas – arī tā ir Grieķija. “Tā ir krāsu un ritmu daudzveidība un izstrādājumu unikalitāte. Mākslinieki izmanto dažādus materiālus – marmoru, koku, vilnu, zīdu, sudrabu, mālu, dzelzi, lai radītu fantastiskus izstrādājumus. Katram valsts stūrītim raksturīgs kaut kas savs – skaistums, ko radījušas meistaru rokas. Grieķijā tiek godātas senas tradīcijas un amati, kurus nodod no paaudzes paaudzē. Piemēram, keramikas darinājumi mūsdienās apliecina seno meistaru prasmi. Daudzviet ir izveidotas izstādes, kurās iespējams ne tikai apskatīt meistaru darinājumus, bet arī iegādāties,” stāsta Valentīna un aizrunājas par grieķu dejām, kas raksturo savdabīgu un izteiksmīgu tautas temperamentu.
Valentīna ir pārliecinājusies, ka Grieķijā apvienojas senatnes mantojums, šodienas daudzveidība un nākotnes cerības.
Fakti
1453. gads – Grieķijā iestājas gandrīz 400 gadus ilgs turku jūgs.
1821.gads – Sākas neatkarības cīņas. Sabiedrotie ir Francija, Lielbritānija un Krievija.
1912. – 1913.gads – Grieķija pievieno sev aizvien jaunas teritorijas.
1915. – 1916.gads – Grieķija iesaistās Pirmajā pasaules karā.
1936.gads – valstī pasludina fašistisko režīmu.
1967.gads – nodibinās militāri fašistiskā diktatūra.
1974.gadā – likvidē reakcionāro režīmu un monarhiju.
1993.gads – pie varas nāk Grieķijas sociālistiskā kustība un par Ministru prezidentu kļūst Andreass Papandreu.
