Klāt jūnijs, un skolēniem sācies lielais vasaras brīvlaiks, tikai topošajiem absolventiem šis ir grūts, taču reizē arī ļoti skaists laiks.
Klāt jūnijs, un skolēniem sācies lielais vasaras brīvlaiks, tikai topošajiem absolventiem šis ir grūts, taču reizē arī ļoti skaists laiks.
Atceros, kad es vēl mācījos skolā, vasaras brīvlaiks šķita ļoti garš un ilgs. Ar lielu prieku gaidījām maija beigas, kad izsniegs liecības! Šķita – urrā, tagad visa vasara priekšā! Bet, kad vasara ritēja jau uz otru pusi – sirsniņā sāka iezagties ilgas pēc skolas un klasesbiedriem.
Viennozīmīgi, ka skolas laiks paliek atmiņā uz mūžu. Visi labie un arī ne tik labie darbi, klases vakari un ekskursijas ar audzinātāju un klasesbiedriem. Manai klasei visus gadus bija ļoti jauka audzinātāja, kura mūs kā mazus cālēnus izaudzināja no bērnudārza līdz pat devītajai klasei. Atceros, kā maziņi gājām pie rokas audzinātajai, kad viņa veda mūs pastaigās.
Visspilgtāk atmiņās ir iespiedies laiks, kad tuvojās devītās klases noslēguma laiks – pēdējais zvans, eksāmeni un izlaidums, jo tas viss taču notika pirmo reizi mūžā! Visi bijām nobijušies no eksāmeniem: kas tagad būs? Šķiet, ka tikai devītās klases beigās mēs, klasesbiedri sapratām, ka nu ir jāšķiras un katram jāturpina savs izvēlētais dzīves ceļš – citam izvēle bija mācīties vidusskolā, citam uzreiz mācīties arodu.
Visiem skolēniem novēlu jauku vasaras brīvlaiku, bet devīto, divpadsmito klašu skolēniem – lai izdodas nolikt visus eksāmenus un sagaidīt katram savu izlaidumu, kurš atmiņās paliks vienmēr!
