Latvijā muižas kungu māju (piļu) ir kā sēņu mežā pēc lietus. Diemžēl ne visas saglabājušās līdz mūsdienām sākotnējā izskatā.
Latvijā muižas kungu māju (piļu) ir kā sēņu mežā pēc lietus. Diemžēl ne visas saglabājušās līdz mūsdienām sākotnējā izskatā. Iemesls – naudas vai kārtīga saimnieka trūkums. Sabiedrībā iesakņojies proletārisks uzskats, ka pilis ir visas tautas īpašums. Bet kāda jēga par katru cenu paturēt pili, ja nespējam to pienācīgi uzturēt, atjaunot un spodrināt? Tā pamazām sairst, sagrūst pasaules godība. Pilis nogrimst nebūtībā. Vai to vēlamies? Vai nebūtu labāk, ka kādu no šīm “pērlēm” nopērk turīgie vīri Aivars Lembergs vai Andris Šķēle (Madonas rajonā baumo, ka viņi bija iekārojuši Cesvaines pili)? Kam ir nauda, tas arī spēj uzturēt pili pienācīgā izskatā. No tā iegūst visi. Gan pils, gan tauta. Pilis taču Latvijā celtas bagātajiem kungiem, bet arī senatnē tās priecējušas acis ikvienam tautietim. Par skatīšanos taču nav jāmaksā. Kas notiek, ja ļaujamies tradīciju varai un uzvedamies kā suns uz siena kaudzes?
Tipisks piemērs ir Gulbenes Baltā pils. Ilgus gadus tā nīkusi nevienam nevajadzīga, bet – tautas īpašums! Greznā ēka joprojām izskatās kā krāsmatas pēc kara. Nesen pilsētas dome iznomājusi ēku Maltas ordeņa palīdzības dienestam. Varbūt kaut kas mainīsies? Pagaidām gan pozitīvas pārmaiņas nav jūtamas. Huligāni vai bezpajumtnieki laiku pa laikam turpina demolēt pils iekšieni, bijuši pat ugunsgrēki.
Savu Jauno pili pašvaldība joprojām pati aprūpē Alūksnē. Pilsētas domē zina, ka senā ēka prasa regulārus naudas ieguldījumus remontdarbiem. Līdz šim naudu atvēlējusi Valsts kultūras pieminekļu glābšanas inspekcija un partija “Latvijas ceļš”. Dome plāno ar projektu palīdzību piesaistīt līdzekļus.
Jaungulbenes pilij ir labvēlīgs liktenis. Par ēku ilgus gadus sirsnīgi rūpējās vietējā arodskola. Pagasta padome devusi iespēju privatizēt pili turīgam investoram. To vēlējusies SIA “Baltijas Petrolium Servis”. Senā ēka atdzimst, jo firma iegulda līdzekļus tās sakārtošanā.
Arī Cesvainē līdz šim šķietami veiksmīgi rūpējušies par savu pili. Tomēr nenosargāja. Ēka ir smagi cietusi ugunsgrēkā, kura iemesli joprojām neskaidri. Ugunsdzēsēji veļ vainu uz pils apsaimniekotājiem (ģimnāziju, kas ir pašvaldības pārziņā), kas nav ievērojuši ugunsdrošības noteikumus. Ģimnāzijā noliedz savu vainu. Cesvainieši lūdz Dievu, lai atdzimtu pils un lai tur atkal būtu ģimnāzija. “Pils pieder Cesvainei un cesvainiešiem. Viņi mīl pili un tas ir svarīgāk par racionālu domu,” uzskata Latvijas Piļu un muižu asociācijas izpilddirektore Laima Lupiķe. Vai ziedojumi palīdzēs atjaunot pili? Bet cik pilis šādi Latvijā ir atjaunotas? Vai nebūtu labāk Cesvaines pili atdot bagāta cilvēka rokās, lai dara ko var?
