Lai gan dabā vasara valda jau kopš maija, astronomiskā vasara iestājās tikai šonedēļ – 21.jūnijā pulksten 13.07 – laikā, kad ir vasaras saulgrieži un saule sasniedz lielāko attālumu uz ziemeļiem no debess ekvatora. Saskaņā ar datiem no ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvaldes Saules kalkulatora 21.jūnijs bija gada garākā diena, savukārt gada īsākā nakts bija nakts no ceturtdienas uz piektdienu. Saulgriežu dienas garums Latvijā ir no 17 stundām un 33 minūtēm Daugavpils novada dienvidos līdz 18 stundām un 12 minūtēm Rūjienas novada ziemeļos. Gada īsākās nakts ilgums – no 5 stundām un 48 minūtēm valsts tālākajā ziemeļu punktā – Rūjienas novadā pie Igaunijas robežas, līdz 6 stundām un 28 minūtēm valsts tālākajā dienvidu punktā – Daugavpils novadā pie Lietuvas un Baltkrievijas robežas. Saulgriežu laikā saule debesīs atrodas maksimāli augstu. Astronomi saulgriežus mēdz dēvēt par solstīciju, kas, burtiski tulkojot no latīņu valodas, nozīmē “saule stāv uz vietas”, jo punkts, kurā redz lecošu vai rietošu sauli, apstājas un pēc saulgriežiem maina savu virzienu. Izrādās, ka vakar, 21.jūnijā, visagrāk, pulksten 4.10, saulīte ausa Alūksnes novadā – Latvijas galējos ziemeļaustrumos, Pededzes pagastā! Pēc saulgriežiem naktis kļūs arvien garākas, bet dienas – īsākas. Jau 22.jūnijā dienas garums būs par četrām sekundēm īsāks, Pēterdienā saule spīdēs piecas minūtes mazāk, bet pēc mēneša dienas garums būs sarucis jau par stundu. Zīmējums: Aija K.
