– Cik banku darbojas Latvijā? Kam tās pieder?
– Cik banku darbojas Latvijā? Kam tās pieder?
– Latvijā banku pakalpojumus piedāvā 22 bankas un viena ārvalstu bankas filiāle (Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle). Rīgā darbojas arī Dresdner Bank AG (Vācija) un Nadra Bank (Ukraina) pārstāvniecības, kuras nav tiesīgas sniegt finanšu pakalpojumus. Pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datiem 2003.gada 2. ceturkšņa beigās 52,2 procenti no Latvijas banku apmaksātā pamatkapitāla piederēja ārvalstu akcionāriem. Ārvalstu akcionāru rokās deviņās bankās bija vairāk nekā 50 procenti no apmaksātā pamatkapitāla. Gandrīz visa banku nozare ir privatizēta (2003.gada jūnijā valsts īpašumā bija tikai 6,9 procenti no banku apmaksātā pamatkapitāla). Latvijas valstij pilnībā pieder tikai valsts a/s “Latvijas Hipotēku un zemes banka”, kā arī 7,1 procents a/s “Latvijas Krājbanka” apmaksātā pamatkapitāla. Valsts daļa banku nozarē turpinās samazināties, jo a/s “Latvijas Krājbanka” ir plānots privatizēt.
– Cik lielā mērā noguldītāji ir aizsargāti bankas bankrota gadījumā?
– Cilvēki, kuri brīvos līdzekļus noguldījuši Latvijas bankās, var justies droši pat tajā gadījumā, ja kādai bankai rastos finanšu problēmas, viņi savu naudu nepazaudēs. Vienīgais nosacījums – jāņem vērā likumdošanā garantētās atlīdzības apmērs. Nepieciešamības gadījumā līdzekļi jānogulda vairākās bankās. “Fizisko personu noguldījumu garantiju likumā” (spēkā ar 01.10.1998.) noteikts, ka no 2002.gada 1.janvāra līdz 2003.gada 31.decembrim neatkarīgi no noguldījuma veikšanas dienas garantētā atlīdzība vienam noguldītājam vienā bankā ir noguldījuma pamatsummas apmērā, bet ne vairāk kā 3000 lati. No 2004.gada 1.janvāra šī summa pieaugs līdz 6000 latiem, bet piecu gadu laikā garantētās atlīdzības apjomu paaugstinās atbilstoši ES prasībām (līdz 13 000 latiem). Ar 2003.gadu garantē atlīdzību arī juridisko personu noguldījumiem.
– Kas uzrauga bankas?
– No 2001.gada 1.jūlija finanšu sektora uzraudzību veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Banku uzraudzības funkciju tā pārņēma no Latvijas Bankas. Banku nozare ir pakļauta efektīvai uzraudzībai, ko uzskata par vienu no stingrākajām Centrālās Eiropas un Austrumeiropas valstīs.
– Vai uzņēmumiem vajadzētu nodrošināties pret valūtas risku? Kādas ir iespējas?
– Ņemot vērā ievērojamās valūtu svārstības, uzņēmumiem, kuru ienākumi un izdevumi ir dažādās valūtās, būtu ieteicams doties uz banku, lai uzzinātu par iespējām nodrošināties pret valūtu svārstībām. Banku speciālisti atzīst, ka šobrīd vislielākā klientu interese ir par ārpusbiržas nākotnes darījumiem (forwards). Tā ir valūtas maiņa ar līgumā paredzētu veikšanas termiņu. Noslēdzot līgumu, klients ar banku vienojas par datumu, kurā par konkrētu kursu apmainīs noteiktu valūtas daudzumu. Bieži klienti vilcinās noslēgt līgumu par šādu pakalpojumu, jo nav pārliecināti, ka noteiktajā datumā viņu rīcībā būs nepieciešamie līdzekļi šī darījuma veikšanai. Pagaidām mazu popularitāti ir ieguvuši banku pakalpojumi valūtas riska ierobežošanai, kas ir sarežģītāki un dārgāki (options). Tomēr to iespējas ir lielākas, un tiem raksturīgas gandrīz apdrošināšanas funkcijas. Viņš dod sev iespēju nopelnīt, ja kurss attīstīsies viņam izdevīgi, un atteikties no darījuma, ja izrādīsies, ka tas viņam rada zaudējumus.
