Piedalīšanās Alūksnes novada pašvaldības sēdēs, kur lemts par akciju sabiedrības “Simone” nodošanu privātajam sektoram, raisa pārdomas.
Pašreizējās novada vadības izteikumi, ka iepriekšējā sasaukuma deputāti neko nav darījuši, lai palīdzētu “Simonei”, nav korekti. Pašvaldības līdzekļi uzņēmuma pamatkapitālā ieguldīti vairākkārt, lai to noturētu – pārmetumi varētu būt par “Simones” vadīšanas stilu gan iekšēji pašā “Simonē”, gan izveidotajās “Simones” padomēs. Kādēļ šie cilvēki un pašvaldības vadītājs negādāja, lai situāciju mainītu, toties darba algas gan saņēma katru mēnesi? Arguments nav arī tas, ka novads nevar palīdzēt finansiāli “Simonei” pašlaik, jo Valsts kasē ir izsmelts kredītlimits. Alūksnes novada pašvaldības priekšsēdētāja vietnieka Laimoņa Sīpola vārdiem sakot: “Dēļ viena “Simones” kredīta nekavēsim attīstību kopumā novadā.”
Ir neatbildēts jautājums: kādēļ tieši tagad pašvaldība grib “Simoni” nodot privātajam, kad pamazām uzņēmums sāk atkopties? Turklāt – ja “Simonē” strādāts neefektīvi, kādēļ nav nomainīta uzņēmuma vadība jau uzreiz pēc 1.jūlija? Tā būtu iespēja pārliecināties, ka ar citu vadītāju uzņēmums varbūt strādātu efektīvāk. Vieglāk ir argumentēt lēmumu ar to, ka “Simonei” lieli parādi, kredīti un, tā kā ir, kas piesola skaidru naudu, pašvaldībai tas ir izdevīgi.
Izbrīnu rada Finanšu komitejā izskanējušās frāzes no pašvaldības darbinieka un viena deputāta, ka “man jau nevajag “Simones” siltumu – man ir malkas apkure!”. Ja pašvaldībā strādā ar šādu attieksmi, tad jau mums drīz varbūt nevajadzēs vēl kādu pašvaldības uzņēmumu. Nav noslēpums, ekonomiskā krīze ir izdevīga tiem, kam ir nauda.
