Liekas, tas bija nesen, kad 1989. gada 23. augustā iedzīvotāju miljoni trijās valstīs – Igaunijā, Latvijā un Lietuvā – sadevās rokās, lai siltu roku ķēdē veidotu «Baltijas ceļu» un apliecinātu savu vienotību vēlmē pēc brīvības.
Liekas, tas bija nesen, kad 1989. gada 23. augustā iedzīvotāju miljoni trijās valstīs – Igaunijā, Latvijā un Lietuvā – sadevās rokās, lai siltu roku ķēdē veidotu «Baltijas ceļu» un apliecinātu savu vienotību vēlmē pēc brīvības. Pagājis vairāk nekā desmit gadu, un kopā esam paveikuši to, kam citas pasaules valstis veltījušas daudzas desmitgades. Esam stiprinājuši savu drošību un saņēmuši uzaicinājumu kļūt par NATO locekli. Tas garantēs visu triju valstu militāro drošību, lai nekad un nevienam vairs neienāktu prātā mēģināt mūs pieveikt ar militāru pārspēku.
Neatkarības gados ir nomainīts Baltijas valstu ekonomiskais pamats. Ir dota iespēja ikvienam mēģināt veidot savu uzņēmumu un nodrošināt labklājību sev, ģimenei un ar nodokļiem arī visai sabiedrībai. Daudzi iebildīs, ka ne visiem klājas labi, tomēr tagad ir dota iespēja iekļauties valstu savienībā, kas veicinās mūsu ekonomisko drošību. Jāteic, ka nevienā no mūsu kaimiņvalstīm, sakot jāvārdu, iedzīvotājus nemāca šaubas, vai tas jādara, vai tas ir pareizais solis. Cilvēces attīstības vēsture pierādījusi, ka ekonomiskās saites valstu starpā kļūst arvien ciešākas. Vieglāk pastāvēt ir vienotībā un nezaudējot savu nacionālo identitāti. To varēsim izdarīt, ja būsim stipri savā nacionālajā pārliecībā, cienīsim tautas pagātni un tradīcijas.
