Frānsisa Aškrofta grāmatā “Uz izdzīvošanas robežas” aprakstījusi fizioloģiskās norises cilvēka organismā un iespējas izdzīvot, nokļūstot ekstremālos vides apstākļos.
Frānsisa Aškrofta grāmatā “Uz izdzīvošanas robežas” aprakstījusi fizioloģiskās norises cilvēka organismā un iespējas izdzīvot, nokļūstot ekstremālos vides apstākļos.
Lasītājs uzzinās, kas notiek, ja cilvēku ieslēdz saldētavā, ja gadās pakļūt zem ledus vai nākas pārvietoties pa svelmainu tuksnesi bez lāsītes ūdens.
Cilvēki vēl nesenā pagātnē skaidri apzinājās briesmas, ko tiem solīja skarba ziema un sveloša saule, bet 20.gadsimta sākumā ar to vairs nepietiek. Tādu tehnikas sasniegumu kā gaisa balonu, aeroplānu, zemūdeņu ienākšanu cilvēku dzīvē, kā arī aizraušanās ar dziļūdens niršanu, alpīnismu un polāro apgabalu izpēte ir radījusi jaunas briesmas, kuru pārvarēšanai nepieciešamas padziļinātas zināšanas par cilvēka organisma fizioloģiju. Daudziem cilvēkiem – astronautiem, dziļūdens nirējiem – risks ir daļa no ikdienas darba. Turpretī citi pakļauj sevi riskam prieka pēc. Tradicionālās atvaļinājuma pavadīšanas pludmalē vietā daudzi izvēlas tādus sporta veidus, kuri krasi palielina adrenalīna saturu asinīs.
F.Aškroftas grāmatā lasīsiet par izdzīvošanu kalnos, par to, kāpēc pieredzējis alpīnists spēj uzkāpt Everestā bez līdzpaņemtas skābekļa rezerves, bet hermetizāciju zaudējušas lidmašīnas pasažieri iet bojā pāris sekunžu laikā. Daudz neparasta un pārsteidzoša izlasīsiet par izdzīvošanu zem ūdens. Atsevišķas nodaļas veltītas stāstiem par izdzīvošanu karstumā un aukstumā – par staigāšanu pa kvēlošām oglēm, karstuma dūrienu, par dzīvi “pēc nāves”. Noslēgumā autore aplūko dzīvības pašas galējās robežas – to vides apstākļu kopumu, kādā spēj pastāvēt cita veida dzīvā radība.
