Grieķija ir vieta, no kuras cēlies vārds Eiropa, un uz divu eiro monētas ir attēlota aina no Spartas mozaīkas – princesi Eiropu nolaupa Zevs, pārvērties par vērsi.
Grieķija ir vieta, no kuras cēlies vārds Eiropa, un uz divu eiro monētas ir attēlota aina no Spartas mozaīkas – princesi Eiropu nolaupa Zevs, pārvērties par vērsi. No jaunā gada Grieķija kļūs par ES prezidējošo valsti.
Nakts vidū nolaižoties spīdoši jaunajā Atēnu lidostā, patīkami pārsteidz ne tikai siltās nakts vēsmas, bet arī acīmredzama dzīves kvalitātes paaugstināšanās pēdējos gados. Par to liecina ne tikai lidosta, bet tikko kā pabeigtā pilsētas jaunā metro līnija un tuvākajos gados atklāšanai paredzētais jaunais apvedceļš apkārt kalnu ieskautajai Atēnu pilsētai ar pieciem miljoniem iedzīvotāju.
Kņada ap Panteonu
Spoži izgaismots pāri pilsētai paceļas Atēnu pilsētas sirds – Panteons, kuru kopā ar citiem antīkās pilsētas lieciniekiem drīz iekļaus četru kilometru garajā arheoloģiskajā parkā. Tas ir viens no pilsētas attīstības projektiem 2004.gada Olimpiskajām spēlēm Atēnās.
Panteonu apskauj milzīgs šauru ieliņu jūklis, pārpilns ar automašīnām un mazajiem uzņēmumiem – ēstuvēm, kurās tirgo tiropitākia (ar feta sieru pildītas mīklas kabatiņas), un kioskiem, kurus pamats uzskatīt par veiksmīgāko uzņēmējdarbības formu, jo grieķi dod priekšroku individuālam, nevis kolektīvam darbam.
Pilsētas centrā haotiskā satiksme tiek ierobežota, atļaujot iebraukt pāra datumos tikai tām automašīnām, kuru numuri beidza ar pāra skaitli, bet nepāra datumos – ar nepāra. Tādēļ uzmanīgi jāseko līdzi kalendāram, vai uz darbu braukt ar savu auto vai ar sabiedrisko transportu.
Atēnās ir vairāk taksometru kā jebkurā citā Eiropas pilsētā, bet tos noķert ir tikpat kā neiespējami. Toties taksometru var mēģināt apturēt uz ielas, pat ja kāds jau sēž iekšā, un, ja sakrīt virzieni, tad attiecīgi sadalīt maksu par braucienu.
Grieķija ir ES rūpju bērns
Grieķija, kura 1981.gadā kļuva par desmito ES dalībvalsti, bija tikko atguvusies no militārā režīma. Kaut arī tās ekonomisko attīstību sekmēja ES strukturālie fondi, tā tomēr ieņēmusi ES “rūpjubērna” lomu un ierindojusies statistikas tabulu zemākajās pozīcijās.
Par spīti zināmam haosam, inercei astoņdesmitajos gados un bailēm deviņdesmitajos gados no kara sekām pie valsts ziemeļu robežām, Grieķijai ir izdevies pēdējos piecos gados sasniegt ekonomisku uzplaukumu. Tomēr vadošie ekonomisti atzīst, ka šis uzplaukums varētu būt īslaicīgs.
Jārēķinās, ka naudas avots pēc 2006.gada būtiski saruks, jo pašreizējās finansēšanas programmas būs beigušās. ES vairāk rūpēsies par jaunajām dalībvalstīm, tajā skaitā arī par Latviju, tomēr aptuveni 70 procenti grieķu (otrie aiz dāņiem) ir visoptimistiskāk noskaņoti par ES paplašināšanos, – tā liecina sabiedriskās domas aptaujas.
Tūrisms nepiesaista ārzemju investīcijas
Gandarījumu pēc stresā pavadītām darba dienām sniedz iespēja pavadīt brīvo laiku uz kādas no 3050 Egejas un Jonijas jūras salām, no kurām tikai 167 ir apdzīvotas. Tūrisms dod zināmu ekonomisko stabilitāti, veidojot līdz 15 procentiem no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet nesakārtotība šajā jomā joprojām nepiesaista ārzemju investīcijas.
Kuģi ir nozīmīgākie satiksmes līdzekļi, kas aizvizina tūristus un pašus grieķus uz siltajām salām un mani uz Siros salu ar 30 000 iedzīvotāju. Tā ir Kiklādu salu centrs ar vienu no nozīmīgākajām tirdzniecības ostām.
Bez vasarniekiem, kuri dienas pavada pludmalēs, vietējie iedzīvotāji salas kalnainajās mugurās kopj un uztur saimniecības – tur aitas, kazas un govis. Vietējā piena fabrikā saražo dažādu piena un siera produkciju, bet visvairāk iedzīvotāji nodarbināti kuģu būvniecībā un tūrisma industrijā.
Balti krāsotas mazas mājiņas ar ziliem logiem rindojas ielejās un garie bambusi saauguši kā sienas, pasargājot dārzus no skarbā jūras vēja. Lai gan lauksaimniecības nozare ir ievērojami samazinājusies (desmit procenti no IKP), tā joprojām ir būtisks atbalsts Grieķijas ekonomikai.
Bez atvaļinājuma, svētku dienām un nedēļas nogalēm grieķi izpelnās brīvdienas arī kārtējo streiku dēļ. Īsajā laika posmā, ko pavadīju Grieķijā, paralēli augstskolu profesoru streikam patērētāju organizācija organizēja boikotu pret strauji pieaugošo inflāciju, kas jau augustā sasniedza 3,5 procentus, visu dienu aicinot neiepirkties veikalos un reizē izslēgt elektrību uz trīs minūtēm. Streiki ir ierasts līdzeklis, kā no valdības izspiest priekšrocības kādai sociālai grupai.
Kipras dalīšana
Kipra ir viens no Grieķijas interešu konfliktiem ar Turciju, kas savukārt rada vērā ņemamu apdraudējumu veiksmīgai ES paplašināšanai 2004.gadā. Grieķijas un Turcijas savstarpējās attiecības, kuras jau vēsturiski veidojušās emocionāli piesātinātas, ir saasinājušās Kipras dēļ.
Salas lielākajā daļā dzīvo grieķi-kiprieši, bet ziemeļu daļa ir Turcijas okupēta, kur joprojām atrodas spēcīgas karaspēka vienības un to blīvi apdzīvo turki. ES ir paziņojusi, ka tā būtu gatava uzņemt 2004.gadā Kipru ar vai bez grieķu-kipriešu un turku-kipriešu savstarpējās vienošanās. Bet konfliktu radīja Grieķijas paziņojums, ka neakceptēs paplašināšanos 2004. gadā, ja netiks uzņemta visa Kipras sala.
Grieķi tomēr tic, ka Turcija nesašķels salu, jo tas mazinās turku izredzes kļūt par ES dalībvalsti. Turcija no savas puses ir gatava upurēt salas daļu, lai tikai ES par to nosaka datumu iestāšanās sarunas uzsākšanai. To, kā zināms, Briseles samitā tomēr nenosauca.
Kopumā pēdējos gados valstu attiecības ir būtiski uzlabojušās, kaut arī konfliktu dēļ abām valstīm, Grieķijai un Turcijai, ir vieni no augstākajiem aizsardzības izdevumiem vienam iedzīvotājam starp NATO dalībvalstīm.
Jau šobrīd Grieķijas loma Eiropas Savienības aizsardzības jomā ir ārkārtīgi nozīmīga, jo kopš jūlija, kad Dānija kļuva par ES prezidējošo valsti, Grieķija veic prezidējošās valsts funkcijas ES aizsardzības sanāksmēs, un to turpinās līdz gada beigām. No 2003.gada ES prezidējošās valsts kļūs Grieķija.
