Vija Vārtukapteine, galvenā speciāliste sociālajos jautājumos
Mazināsies
pašvaldību slogs
To, ka valsts veido sociālā drošības tīkla stratēģiju, zināju. Jau maijā, kad piedalījos Latvijas Pašvaldību savienības un Labklājības ministrijas sanāksmē, pašvaldību vadītāji vērsa uzmanību uz to, ka naudas sociālo pabalstu izmaksām drīz var nepietikt. Līdz šim lielākā daļa līdzekļu aizgāja garantētā minimālā ienākuma pabalsta izmaksāšanai, kuru pieprasītāju skaits pēdējā pusgada laikā strauji pieaudzis. To, ka šis skaits būs tik liels, neviens nebija paredzējis. Ir daļa cilvēku, kas pēc darba zaudēšanas nemaz nevar pretendēt uz bezdarbnieku pabalstu, jo darba devējs nav veicis sociālās iemaksas. Rezultātā viņi tiešā ceļā dodas uz savām pašvaldībām, lai iegūtu vismaz kaut kādu naudiņu dzīvošanai. Domāju, ka valdības apstiprinātie atbalsta pasākumi trūcīgajiem tagad būtiski mazinās pašvaldību slogu. Tas būs vismaz kaut kāds atspaids, jo pretējā gadījumā viņas vienkārši vairs nespētu segt ar visiem obligātajiem pabalstiem saistītos izdevumus.
Lolita Krūmiņa, sociālās palīdzības centra vadītāja
Vajag makšķeri,
nevis naudu
Prieks, ka valsts beidzot ir izpratusi pašvaldību problēmu un gatava segt daļu no nepieciešamajiem pabalstiem. Pašvaldības šobrīd ir neapskaužamā situācijā. Mēnesī pabalstu izmaksāšanai ir atvēlēti 10 tūkstoši latu, no kuriem gandrīz visa summa aiziet garantēta minimāla ienākuma (GMI) pabalsta izmaksai. No 1.oktobra līdz 1.maijam ir dzīvokļu pabalsta izmaksas sezona, taču reāli līdzekļu mums nav. Tāpat šis ir pirmais gads, kad trūcīgo ģimeņu bērniem nav piešķirtas brīvpusdienas, jo vienkārši nav naudas. Var tikai priecāties, ka valsts iesaistījusies problēmas risināšanā un uzsākusi kaut ko darīt. Tajā pašā laikā ne jau naudu tām ģimenēm vajag, bet gan makšķeri – iespēju nopelnīt sev iztiku pašu spēkiem. Pabalsti ir tikai īslaicīgs risinājums problēmai, ko pati valsts veicinājusi, radot tik lielu trūcīgo slāni. Daudz vairāk jādomā par jaunu darba vietu radīšanu, jo tā mēs visi varam kļūt par GMI pabalsta saņēmējiem.
Ainars Melders, Sociālo pakalpojumu un veselības aprūpes jautājumu komitejas priekšsēdētājs
Ticamību mazina
mehānisma trūkums
Tas ir apsveicami, ka valdība vienojusies par kaut kādu stratēģiju sociālo jautājumu risināšanā, bet priecāties varēsim tikai tad, kad tā sāks reāli darboties un šī nauda tiks saņemta. Šobrīd no četriem pabalstiem, kas pašvaldībai pēc likuma ir jāizmaksā, praktiski mēs varam nodrošināt tikai vienu – garantētā minimālā ienākuma pabalstu. Tam pašam tiek tērēts desmit reizes vairāk nekā iepriekš, jo nu tūkstoš latu vietā mums ir vajadzīgi desmit. Ja valsts uzsāks pieņemtās stratēģijas īstenošanu, tad, protams, pašvaldību slogs mazināsies un līdz ar to mēs varēsim izmaksāt citus pabalstus, kuriem pagaidām līdzekļu nav. Tomēr līdzšinējā pieredze liecina, ka ne vienmēr tiek darīts tas, kas solīts. Ja valsts ir gatava kaut ko segt, tad naudai ir jāiet pa priekšu. Pagaidām es redzu tikai vienošanos par atbalsta pasākumiem, taču ne mehānismu, kā šīs kompensācijas varētu tikt izmaksātas un no kurienes tiks ņemti tam nepieciešamie līdzekļi.
