Pamatskolas jaunāko klašu skolēnu mācību sasniegumu atspoguļošanas un gala rezultātu apkopojuma konference, kurā piedalījās eksperimenta skolas no visas Latvijas, notika Rīgā 24. februārī.
Pamatskolas jaunāko klašu skolēnu mācību sasniegumu atspoguļošanas un gala rezultātu apkopojuma konference, kurā piedalījās eksperimenta skolas no visas Latvijas, notika Rīgā 24. februārī.
Viedokli par konferenci un vērtēšanas sistēmu izteica Alūksnes pilsētas sākumskolas skolotāja Maija Jauniņa.
Konference neko nenolemj
Konferences sākumā tika noteikts, ka netiks izdarīti secinājumi, bet runās par tendencēm vērtēšanas sistēmā. Lai cik tas paradoksāli nebūtu, tika teikts, ka bezatzīmju vērtēšanas sistēma darbu uzsāka 1992. gadā, bet vēl 1999.gadā nav spējusi strādāt. Rodas jautājums, vai tā ir spējīga strādāt pašlaik, jo par to šaubās daudzi skolotāji un vēl vairāk vecāki.
Bija apkopotas daudzas anketas, kas rādīja, ka apmēram puse vecāku un skolotāju ir par atzīmēm vai ballēm, apmēram 20 procentus tas neinteresē vai ir vienalga, pārējie ir par bezatzīmju vērtēšanu. Tātad puse uz pusi. Ja atzīmju nebūs, skolotājiem darba būs daudz.
Izskanēja pat doma, ka liecības vispār nevajag, jo tās neatspoguļo bērna konkrētās prasmes, bet ir vispārīgas. Protams, visās skolās tiek strādāts ar vecākiem tā sauktajās vecāku dienās. Skolotājus šīs vecāku dienas apmierina, jo var izrunāties ar vecākiem par katra bērna sasniegumiem, īpatnībām, veselību, pilnīgāk tiek iepazīts bērns. Mēs domājam, ka tas patīk arī vecākiem, bet ko tas prasa no skolotāja, nevienu neinteresē.
Šī konference neko nenolēma, darba grupas netika izveidotas, secinājumus neizdarīja. Tā bija tikai faktu konstatēšana, aptauju apkopošana. Skolotājam un bērnam tas nedeva neko. Nākamā konference būs maijā, kad būs izstrādātas vienotās liecības visa veida skolām- gan palīgskolām, gan privātajām, gan valsts skolām, nediferencējot bērnu kontingentu un skaitu. Maijs rādīs, kādas liecības būs septembrī. Vai tās dos vairākas reizes gadā vai tikai gada beigās, tas arī netika runāts. Izskanēja doma, ka liecība arī varētu nebūt.
Nepieciešams vērtējums ballēs
Pirmsklasnieki ir īpaša tauta. Viņiem nav vajadzīgs vērtējums ar atzīmi, viņiem ir jāpierod skolā un jāzina, ko nozīmē mācīties. Ja bērnam jautā, kāpēc ej skolā un mācies, viņi atbild – lai būtu gudrs. Gudrību iegūšana ir smags un grūts darbs, to viņi saprot, bet par smagu un grūtu darbu gribas atalgojumu. Ja skolotājs ir tiesīgs ierakstīt – “skatīts”, tad kāds no tā ir prieks bērnam? Atzīme it kā nervozējot bērnu, es tam nepiekrītu. Skolotāji, lai stimulētu bērnus mācīties, ir izdomājuši kaķīšus, sunīšus, uzlīmītes, luksoforiņus, vāverītes un daudz ko citu, lai bērnam ir prieks par konkrēti padarīto darbu.
Mūsu skolas skolotāji ir par ballu vērtējumu trešajā, ceturtajā klasē. Pirmajā tas nav vajadzīgs, par otro klasi ir diskutējams jautājums, atkarībā no klases līmeņa. To varētu atstāt skolas ziņā. Skolotāji var strādāt visādi, bet kārtībai ir jābūt.
Nestimulē mācīties
Tiek uzsvērts, ka jāpalielina vecāku atbildība par bērna audzināšanu un sasniegumiem. Tas ir pareizi, bet, ņemot vērā to, ka pašreizējos apstākļos daudziem vecākiem darbs ir pirmajā vietā un tikai pēc tam ģimene, viņiem nav laika paskatīties, ko bērns dara, kas ar viņu notiek. Vienīgais, kas pārliecināja, ir tas, ka liecība ar cipariem neraksturo bērnu. Viņam slikti veicas matemātikā, bet konkrēti, kurā jomā, tas netiek atspoguļots. Ja iedod liecību ar aprakstošu vērtējumu, tad parādās konkrēti, vecāks zina, pie kā jāpiestrādā. Pilsētas skolās klasēs ir 30 skolēni, laukos skaits ir mazāks. Man rakstot iepriekšējās liecības, izrakstījās trīs pildspalvas.
Aprakstošs vērtējums nestimulē talantīgos bērnus, neatspoguļo viņu varēšanu. Labi ir tiem, kam ir grūtības ar mācīšanos, viņiem netiek nodarīts pāri, bet talantīgie un spējīgie bērni pārvēršas par “pelēko masu”. Tā jau pašlaik viņu ir maz.
Liecībā tiek ierakstīts, ka prasme ir apgūta, bet kādā līmenī, tas netiek pateikts. Dienasgrāmatas ir pierakstītas pilnas, lai vecāki būtu informēti. Tas ir jādara skolotājiem, un, ja klasē ir ap 30 skolēnu, cik tas prasa darbu? Viss ir atkarīgs no skolotāja – vai nu viņš to dara, vai arī nedara.
Jācīnās vecākiem
Pēc pašreizējās kārtības ballu vērtējums ir ceturtajā klasē galvenajos priekšmetos – latviešu valodā un matemātikā. Ceturtajā klasē rodas saprašana, kas ir vērtējums ballēs. Šoks ir vājajiem bērniem. Pieņemot bezatzīmju vērtēšanas sistēmu, ar ballu vērtējumu skolēns iepazīsies piektajā klasē. Vai šis stress ir vajadzīgs piektajā klasē, kad ir jauni apstākļi, jauna skola, cits mācību stils, pie kā jāpierod. Netiek domāts par bērnu.
Mācību motivācija un mācīties prieks skolēniem zūd. Mazie bērni vēl nāk uz skolu ar prieku, vēlēšanos mācīties. Bet trešajā un ceturtajā klasē interese sāk zust, jo viņi ir sapratuši, ka tas ir grūts darbs.
Es ar individuālajām bērnu sasniegumu kartēm strādāju trešo gadu. Bērns vismaz pats zina, ko ir iemācījies un ko var izdarīt. Vecākus ar karti iepazīstina rudenī, un gada laikā tā ir jāaizpilda. Kad visas ailes ir aizpildītas, gada viela ir apgūta. Pēc konferencē teiktā saprotams, ka šādas kartes būs kā pielikums katrai liecībai, un tās izstrādās ministrijā vai darba grupā. Tomēr konkrēti netika norunāts. Vecākiem vēl ir divi mēneši laika rakstīt, izteikt savu viedokli, zvanot vai rakstot vēstules ministrijai.
Par bērnu ir jācīnās vecākiem, jo skolotājiem vairs nav spēka. Gribam strādāt labi, bet mums to neļauj. Pašvaldību pārstāvji izteica domu, ka visa atbildība ir jāuzņemas ministrijai par to, kādus likumus viņi izdod, nevis skolotājiem.
Jāļauj strādāt radoši
Nedrīkst reglamentēt skolotāja darbu, ir jāļauj strādāt radoši. Tā arī mēs tagad strādājam, cik spējam, bet viss apstājas naudas trūkuma dēļ. Progresīvās valstīs atgriežas pie skaitliskās vērtēšanas sistēmas. Bērns saprot, ko nozīmē skaitlis, cik tas ir. Bet, ja tiek rakstīts labi, pacenties vēl, malacis, tad bērns iebilst – man nav malā acis. Mēs esam tādi eksperimenta trusīši, bet parasti mūsu valstī eksperimentus iesāk, bet nepabeidz.
Bezatzīmju vērtēšana ir pozitīva tāpēc, ka var ierakstīt, ka ir notikusi attīstība konkrētā jomā, kaut arī ir slikts vērtējums. Īstenībā skolotāji var strādāt dažādi, bet, ja datoru laikmetā ir jāraksta ar roku tie milzīgie gabali, tad drīz mēs būsim pie rungas un vāles.
