Rīgas Ziemeļvalstu ģimnāzijā meitene pamet skolu vienaudžu cietsirdības dēļ.
Rīgas Ziemeļvalstu ģimnāzijā meitene pamet skolu vienaudžu cietsirdības dēļ
Ardis Tomsons, Alūksnes pašvaldības policijas priekšnieks, 2 bērnu tēvs
Tas nav ārkārtējs gadījums
Bērni ir nežēlīgi. Viņi vēršas pret psiholoģiski vai fiziski vājākajiem vienaudžiem. Droši vien katrs atceras gadījumus, kad viņu klasē kāds tika apsmiets vai citādi pazemots. Arī tagad pašvaldības policijā nereti vēršas skolotāji vai vecāki, kuru bērnus vienaudži grūsta, spārda viņu somu un dara pāri. Tas ir huligānisms, par ko ir jāsauc pie administratīvas atbildības. Nevar pieļaut, ka pusaudžiem izveidojas visatļautības sajūta. Ir jāmeklē iemesli, kāpēc vardarbīgi izturas tieši pret to, nevis kādu citu skolēnu. Diemžēl sabiedrībā izceļas tie, kuri ir bagāti un spēcīgi. Viņiem ir atļauts vairāk, tāpēc daudzi pusaudži vēlas viņiem līdzināties.
Ilze Līviņa, Alūksnes vidusskolas skolotāja, 2 bērnu māte
Vispirms jāvērtē audzināšana ģimenē
Tās ir sekas pārprastai demokrātijai. Negribu attaisnot skolotājus, bet dažādos incidentos viņi ir tikuši nolikti pie vietas. Proti, ir norādīts, ka skolotāji apspiež jauno, radošo personību un neļauj izpausties gan apģērbā, gan uzvedībā. Tāpēc daudzreiz viņi vairs neiejaucas, jo parasti vaino skolotājus. Mēs šobrīd plūcam nenobriedušos augļus, bet tie vēl nogatavosies. Vispirms ir jāvērtē ģimene, kā vecāki audzina bērnus. Diemžēl skolotājs nevar visu pamanīt, jo viņam klasē ir vairāk nekā 20 bērni. Tomēr viņi var runāt un risināt ar bērniem savstarpējo attiecību konfiktus. Tādi ir bijuši un būs visās skolās, bet situācijas ir ļoti dažādas. Daudz ko var runāt un risināt ar bērniem.Irēna Greivule, ārste psihiatre, 2 bērnu māte
Jāārstē ne tikai vardarbībā cietušie
No ārsta viedokļa, ir jāārstē sabiedrība kopumā. Kāda ir sabiedrība, ģimene, tādi aug mūsu bērni. Ja kāds ir bērnībā cietis no vecāku vardarbības, tad 12 – 13 gadu vecumā ir redzamas sekas – viņš ir vardarbīgs pret vājākajiem. Turklāt 6.klasē to nav viegli pamanīt. Bērni ir kustīgi, tāpēc nevar uzreiz pateikt, kurā situācijā ir vardarbība, kurā – neuzmanība. Protams, ir arī slimi bērni, kuriem ir uzvedības traucējumi. Ja vecāki viņus ved pie ārsta, tad to iespējams koriģēt. Gan vardarbībā cietušajiem, gan tās izdarītājiem būtu vajadzīga psihoterapija, turklāt visai ģimenei. Ja vardarbībā ciestu mans bērns, es vispirms meklētu vainu viņā. Varbūt tā ir, varbūt nav, tomēr tas ir jānoskaidro.
