Impotence skar ne tikai vīriešus brieduma gados, bet bieži vien uz psihes traucējumu pamata tā rodas arī gados jauniem cilvēkiem.
Impotence skar ne tikai vīriešus brieduma gados, bet bieži vien uz psihes traucējumu pamata tā rodas arī gados jauniem cilvēkiem. Pie manis ir vērsušies puiši, kuriem pirmais dzimumakts ar meiteni bijis neveiksmīgs, un izveidojusies impotence.
Vīriešiem 50 līdz 60 gadu vecumā pieaug arī organiski traucējumi (strukturālas pārmaiņas orgānos), kas visbiežāk ir saistīts ar alkohola lietošanu. It īpaši šo problēmu izjūt tie, kuri līdz tam ir lietojuši, bet tad pārtraukuši lietot alkoholu. Tiesa, kuri to aizvien lieto, neapzinās, ka alkohols ir “psihostimulators”, un vīrietis nespēj objektīvi novērtēt savu potenci – tāpēc neapjēdz, ka radušies seksuālie traucējumi.
Psihosociālie cēloņi
Pats galvenais – ikdienā ir jāizvairās no stresa un pārslogotības rutīnas darbā, kas negatīvi ietekmē seksuālo dzīvi.
Ir vīrieši, kam potenci ietekmē arī tas, ja viņš pelna mazāk nekā sieva, – tas ir saistīts ar pašnovērtējumu. Ja vīrietis nespēj nodrošināt elementāras ģimenes vajadzības, viņam veidojas depresija un nomāktība, jo viņš sevi ļoti zemu vērtē. Līdz ar to tiek nospiesta arī seksualitāte.
Vīrieša seksualitāti iespaido arī neveiksmes biznesā, jo mazina pašcieņu. Reguāli pazemojumi no priekšnieka vīrietim var radīt hronisku psihotraumējošu situāciju, kas fiziski izpaužas stresa veidā.
Liela loma sievai
Sieviete var būt gan vislielākais palīgs, gan ļaundaris vīrieša potences ietekmēšanā. It sevišķi, ja vīram ir pašcieņas un pašnovērtējuma problēmas. Ja sieva kaut kādā veidā vīru noniecina vai pazemo (“Tu neesi vīrietis; tu nevari nopelnīt naudu; tev vienmēr ir impotence” un tamlīdzīgi), viņš vairs nebūs labs seksuālais partneris. Izsakot pārmetumus, sieviete partnerim veido negatīvu motivāciju (viņam negribēsies atgriezties mājās, viņš var kļūt par darbaholiķi), un pašcieņa vēl vairāk “noplok”. Un neveiksmīgu dzimumattiecību dēļ vīrietis sāk dzert. Gribu uzsvērt – alkoholismu var radīt seksuālās problēmas.
Vīrietis pēc 40 gadu vecuma kļūst viegli ievainojams, un viņam noteikti ir vajadzīgs sievas atbalsts. Ja vīrietim ir daļējs potences trūkums vai arī reakcija nav stabila, viņam nepieciešama specifiska seksuālā stimulācija (skūpsti, glāsti, orālais sekss un cits). Dažkārt var pielietot arī darbības, kuras kādreiz mēdza uzskatīt par perversām, – lai paaugstinātu partnera uzbudinājumu.
Vīrietim ir svarīgs sievietes apliecinājums – ka viņš ir nozīmīgs kā vīrietis. Bet vai bieži sieva savam vīram to pasaka? Ja sieviete ir seksuāli pasīva, viņa vīrieša uzbudinājumu “nokauj”. Vīrieša seksualitāti “nogalina” arī mīļotās sievietes pārmetumi, strīdi, greizsirdība vai pļāpāšana gultā (piemēram, viņa pēkšņi sāk runāt par to, ka grib kažoku vai ka bērni slikti mācās). Tas traucē seksuālā stereotipa darbībai. Seksuālā darbība ir ķermeniska, bet pļāpāšana aizvieto ķermeņa jušanu.
Vai sānsoļi ir glābiņš?
Vīri, kuriem neizdodas realizēt dzimumaktu ar sievu, bieži izeju meklē sānsoļos. No vienas puses, sānsolis var palīdzēt pašcieņas un līdz ar to potences atgūšanā, bet – var arī vīrieša pašpārliecinātību sagraut vēl vairāk. Tas atkarīgs no tā, cik sānsolis bijis veiksmīgs. Ir zināms, ka ne tikai sabiedrības padibenes, bet arī solīdi precēti vīri izmanto prostitūtu pakalpojumus. Ja vīrietis iegūst kādu jaunu pieredzi un spēj to integrēt ģimeniskajās attiecībās, tas ir pozitīvi. Taču, ja viņš šo pieredzi nespēj izmantot, viņam veidosies vēl lielāka nepatika pret sievu, un ģimenē iestāsies krīze (jo no sievas nespēj sagaidīt to, ko guva no prostitūtas).
Ja vīrietim cerētais izdosies ar citu sievieti, visticamāk, viņš pametīs ģimeni.
Ko darīt?
Vīrietim pēc 40 gadu vecuma reizi gadā būtu profilaktiski jāapmeklē ģimenes ārsts un jāveic visas analīzes. Nereti konstatē, ka cilvēkiem ir dažādas neatklātas infekcijas, kuras ilgstoši nav ārstētas.
Jāuzsver arī, ka vīrietim pēc 40 gadiem nepieciešama regulāra seksuālā dzīve, – pretējā gadījumā zūd seksualitāte. Tas izskaidrojams ar smadzeņu refleksu – ja netiek trenēts, tas atmirst kā viss, kas cilvēkam nav vajadzīgs. Teiksim, ja ilgstoši neveic fizisku darbu, roku muskuļi sarūk.
Psihoterapijā pielietojam seksuālo terapiju pēc Mastera un Džonsona metodes, kuras svarīgs faktors ir seksuālās fantāzijas (speciāla stimulācija). Savstarpējo attiecību laikā pusmūža vecuma partneriem ieteicams gultā fantazēt (tas iedarbosies kā kairinātājs).
Vīrieti “nospiež” tas, ja sieviete intīmajās attiecībās runā par saviem iepriekšējiem partneriem. To psihoterapijā sauc par seksuālo sabotāžu. Sievietes, atcerieties, ka jūsu vīriem par visu vairāk nepieciešams psiholoģiskais atbalsts, lai kāpinātu viņu pašnovērtējumu! Savukārt vīrietim problēmu gadījumā nevajadzētu kautrēties aiziet pie psihoterapeita noņemt darba stresu.
NIKOLAJS ŠČERBAKOVS, seksologs, psihoterapeits, psihiatrs, Starptautiskā Praktiskās psiholoģijas institūta pasniedzējs (“Mans Īpašums”)
