Tuvojas pilsētas domes vēlēšanas. Aktīvi vēlētāji būs arī Alūksnes pansionāta iemītnieki. “Varu atklāt, par ko balsosim – par Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju.
Tuvojas pilsētas domes vēlēšanas. Aktīvi vēlētāji būs arī Alūksnes pansionāta iemītnieki.
“Varu atklāt, par ko balsosim – par Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju. Zinu, ka Tautas partijai ir izdota avīze, bet pansionātu tā nav sasniegusi. Mums ir daži bukleti. Grūti pateikt, kas uzvarēs. Manuprāt, cīņa būs. Ir daudz solījumu, bet, vai pēc vēlēšanām tie piepildīsies, neviens nezina.
Vēlēšanu komisija brauks uz pansionātu, jo paši nevaram aiziet. Vēlēšanas parasti notiek pansionāta zālē. Kas spēj, iet uz zāli, pie pārējiem komisijas locekļi iet uz istabiņām. Var arī nebalsot. Lielākā daļa pansionāta iemītnieku piedalās vēlēšanās,” stāsta Alūksnes pansionāta iemītnieks Jēkabs Ērliks.
Nav viegla dzīve
“Medikamentu iegādei vienam iemītniekam mēnesī ir paredzēti četri lati un 85 santīmi. Ja cilvēks bieži neslimo, tad summa sakrājas. Ja jāārstējas slimnīcā, tad tas nav nekas. Labi, ja klepus zālēm sanāk. Ārstēšanās Rīgā pansionāta iemītniekiem ir bez maksas. Vienīgi ēdināšanai naudas pietiek. Lai ieviestu pārmaiņas ēdienkartē, veicam aptauju, ko iemītnieki vēlas ēst.
Sešiem sanitāriem ir smags darbs, jo katram pansionāta iemītniekam ir savas vēlmes un vajadzības. Sanitārs ir tāds darbinieks, ko nevar aizvietot dators,” saka Alūksnes pansionāta direktore Anita Pāsa.
Gaida domes atbalstu
“No jaunievēlētās domes gaidām lielāku materiālo atbalstu medikamentu iegādei un ārstu apmeklējumiem. Invalīdi saņem15 procentus no pensijas, tas ir apmēram septiņi lati. Man ir veikta nieru operācija, un nav vienas kājas. Ja man par visām zālēm jāsamaksā, es neesmu spējīgs to izdarīt. Poliklīnikas ārstu apmeklējumam vajag vismaz piecus latus. To vajadzētu stingri risināt. Zobārstu apmeklēt arī ir problemātiski. Tagad visiem zobārstiem ir privātprakse, kuras apmeklējums ir dārgs. Par zoba raušanu, kas prasa divas minūtes, jāmaksā pieci lati! Ja man ir jārauj vairāki zobi, kur lai ņemu tādu naudu?” sašutumu pauž Jēkabs Ērliks.
“Domāju, ka pansionātam jāpiešķir lielāki līdzekļi, jo visu laiku sitamies ar nabadzību. Sanitāriem algas ir zemas. Manuprāt, vislielākā problēma ir naudas trūkums valstī. Ja būtu kārtīgs saimnieks, tad arī augtu labklājība. Manuprāt, vajadzētu uzlikt ātruma ierobežojuma zīmi Miera ielā pie pansionāta, jo visi brauc, cik ātri vien var. Vasarā, kad viss sazaļo, vispār grūti pārredzēt ielu, bet pansionātā dzīvo cilvēki ar kustību traucējumiem, sliktu redzi un dzirdi. Daudz nevajag, lai notiktu nelaime,” saka J. Ērliks.
Netiek valsts iestādēs
“Vajadzētu rūpēties, lai invalīdi var iebraukt veikalos un valsts iestādēs. Pilsētas administratīvajā ēkā invalīdi nevar tikt iekšā, lai gan tur ir rajona centrs. Iesniedzu prasību domei, bet nekas nemainījās. Jaunajai domei vajadzētu risināt šo problēmu. Arī Sociālās palīdzības centrā invalīdiem ir grūti iekļūt, jo uzbrauktuve ir stāva. Ja iekārto šādu centru, tad vajag domāt, lai invalīds kaut pa sētas durvīm, bet bez pūlēm tiek mājā,” uzskata A. Pāsa.
“No pansionāta telpām uz pilsētas centru ir jāpārceļ Darba ekspertīzes komisija, kas nosaka slimības grupu invalīdiem. Viņi pie mums brauc katra mēneša trešajā otrdienā. Man nav žēl telpu, bet cilvēkiem no centra ir grūti tikt līdz pansionātam, un tajās dienās pansionāta iemītniekiem ir ierobežota pārvietošanās.”
