Adolfa Čerbikova 80 gadu jubilejas svinības notiek šodien, 5.aprīlī, pulksten 15.00 tikšanās Annas pagasta bibliotēkā. Kāpēc tieši ar viņu?
Adolfa Čerbikova 80 gadu jubilejas svinības notiek šodien, 5.aprīlī, pulksten 15.00 tikšanās Annas pagasta bibliotēkā.
Kāpēc tieši ar viņu? Jo viņa mūžs ir “pielaulāts” Annas pagastam. Te dzimis, audzis, skolā gājis, kultūras dzīvi kuplinājis, savu ligzdiņu vijis no pašiem pamatiem. Man ir radušās pārdomas par Adi, tā viņu pagastā sauc cilvēki.
Pirmo reizi iepazinu Adi skolas laikā, kad notika lauku kapelas mēģinājumi un spēlēšana ballēs. Šajā kolektīvā spēlēja arī mans tētis. Ada vijole skanēja pārliecinoši, un dziedāja viņš brīnišķīgi. Adis ir cilvēks ar labu humora izjūtu, vienmēr jautrs, ar savu domu un nostāju dažādos jautājumos. Aizstāv to, par ko ir pārliecināts, ko pats izdzīvojis un zina patieso vērtību.
Kad Annā tika iestudētas un izrādītās lugas, kādā lomā, noteikti, bija arī Adis. Vēlāk viņš kļuva par režisoru. Lai luga tiktu līdz skatuvei, tika daudz strādāts. Adis veica dekoratora pienākumus, gatavoja rekvizītus, montēja gaismas, kā arī veica citus darbus.
Adis dziedāja korī un bija tā vecākais. Viņam pietika laika ģimenei, mājai, darbam un dažādiem citiem pienākumiem, arī vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja amatam. Adis ir izpalīdzīgs, neatteiks otram palīdzēt ne priekos, ne bēdās.
Kad bibliotēkā strādāja Ārija Dunce, Adis bija gan cītīgs lasītājs, gan kultūras dzīves atbalstītājs. Es ļoti uztraucos, kad Adis pirmo reizi atnāca uz bibliotēku , domāju, ka nemācēšu apkalpot šo cienījamo vīru. Pēc pirmās tikšanās reizes mans uztraukums pārgāja, jo sadarboties ar tik optimistisku un humora pilnu cilvēku ir liels prieks, un uztraukumam nav pamata.
Joprojām savos 80 gados Adis no savām “Kļavupītēm” (pašu roku darinātām, koptām, lolotām) mēro ceļu uz pagasta bibliotēku, jo sēdēt mājās bez darba, bez grāmatas ne Adis, ne viņa sieva Alise nevēlas.
Kādā rītā pamostoties, man galvā šaudījās dažādas domas. Es tvēru papīru un zīmuli, lai pierakstītu Adim veltītas rindas:
Ne katrs mēs dzīvē vēlamies tā, Kā notiek ar mums un ir noticis. Tik rīta rasa vai sarmains sniegs, Mums vēsta, ka atkal ir dzīvotprieks.
Tavs bagātais mūžs kā dzidra aka, Jo ir jau Tev astoņi desmiti ļauti. Dzīvē izbaudīt prieku un nebēdu rast, Pa dzīvi tikt svaidītam, nemieru prast.
Bet tas vēl nav viss, tik sāksies dzīve! Par norieta sauli tik nedomāt! Lai ilgi laime un dzirkstošs prieks, Adim līdz nākošiem desmitiem staigājot.
