Piektdien noslēdzās Latvijas Radošo savienību padomes rīkotā atbalsta akcija „Es par kultūru!”, kuras laikā iedzīvotāji tika aicināti ar saviem parakstiem apliecināt, ka kultūru viņu dzīvē ir svarīga. Cik lielu atsaucību akcija guva Alūksnes pusē, stāsta Alūksnes novada pašvaldības Kultūras un sporta nodaļas vadītāja Sanita Eglīte:
“Mēs šo parakstu vākšanā aicinājām aktīvi iesaistīties visas novada kultūras iestādes, nosūtot viņām nepieciešamo informāciju. Par akciju informējām arī caur presi un mājas lapu, lai cilvēki zinātu, ka ikvienā kultūras iestādē ir pieejamas veidlapas, kurās aicināti parakstīties ne tikai kultūras darbinieki vai kolektīvu dalībnieki, bet jebkurš cilvēks, kurš uzskata, ka kultūra ir pietiekoši svarīga un nozīmīga nozare, lai tā tiktu izsvītrota no mūsu dzīves politisko spēlīšu rezultātā. Līdztekus mēģinājām arī izskaidrot, kāda nozīme ir šai akcijai, jo cilvēkus ļoti interesēja, ko tā dos tieši reģioniem. Tā kā akcijas pamatideja bija paust atbalstu valsts kultūrpolitikai, ne visi saprata, ka arī mēs esam atkarīgi no valsts nostādnes attiecībā pret kultūru.
Piektdienas pēcpusdienā mēs akcijas iniciatoriem nosūtījām veidlapas ar 1155 parakstiem. Es domāju, ka tas ir ne maz, ne daudz, jo reizēm viens var būt par daudz un reizēm tūkstotis – par maz. Tā kā iespēja atbalstīt akciju bija arī internetā, pieļauju, ka daudzi izmantoja arī šo variantu. Katrā ziņā šīs akcijas galveno vērtību saskatu iespējā parādīt un apliecināt, ka arī laukos dzīvo cilvēki, kuriem kultūra ir svarīga un kuri negrib pēc tās braukt tikai uz Rīgu, bet saņemt to šeit, uz vietas, vienlaikus arī pašiem aktīvi līdzdarbojoties. Protams, es saprotu, ka naudas nav, bet ir jāsaprot arī, līdz kurai robežai mēs varam atļauties iet. Kā jau iepriekš esmu teikusi: jostu var savilkt ciešāk, bet to nedrīkst likt ap kaklu.
Kas attiecas uz izskanējušo informāciju par jauno klusēšanas akciju, tad par to man nav tik viennozīmīgs viedoklis. Ideja ir apsveicama: likt politiķiem kultūras nozīmi saprast caur vienas dienas klusēšanas akciju 18.novembrī Latvijas valsts svētkos. Nešaubos, ka tas radītu daudz lielāku efektu nekā parakstu vākšana. Tajā pašā laikā tas nav piemērots reģioniem, kur valsts svētku pasākumi tiek organizēti pašu cilvēkiem. Ņemot vērā šo niansi, varētu rasties jautājums, pret ko tad mēs īsti vēršamies? Tas ir tāds koks ar diviem galiem. Arī mēs Alūksnē strādājam pie diviem skaistiem pasākumiem, kas domāti kā svētki ne jau politiskajai elitei, bet gan vienkāršajiem cilvēkiem, tāpēc atteikties no to rīkošanas nozīmētu atteikties no svētkiem mums pašiem”.
