Sabiedrības veselības aģentūra atgādina, ka laikā, kad valstī izplatās gripas vīruss, vērojams arī saslimstības pieaugums ar norovīrusa izraisītām akūtām zarnu infekcijām, tādēļ bieži vien gripa un norovīrus tiek jaukti un saukti arī par „vēdera gripu”.
Sabiedrības veselības aģentūra atgādina, ka laikā, kad valstī izplatās gripas vīruss, vērojams arī saslimstības pieaugums ar norovīrusa izraisītām akūtām zarnu infekcijām, tādēļ bieži vien gripa un norovīrus tiek jaukti un tautā saukti arī par “vēdera gripu” vai “ziemas vemšanas slimību”.
Aģentūras epidemiologi īpaši aicina vecākus gan pašiem ievērot, gan uzmanīt, lai bērni ievēro nepieciešamo profilaksi: bieži mazgāt rokas, krāna ūdeni pirms lietošanas uzvārīt, nelietot uzturā nezināmas izcelsmes ledu, nemazgātus augļus un dārzeņus, uzturā lietot tikai termiski pietiekami apstrādātu gaļu un tās produkciju, kā arī vēžveidīgos, kā arī neļaut slimam cilvēkam gatavot ēdienus pārējiem ģimenes locekļiem.
Norovīruss ir salīdzinoši izturīgs, tas var neiet bojā, pat produktus vai ūdeni sasaldējot. Slimības raksturīgākās pazīmes ir slikta dūša, vemšana, caureja, sāpes vēderā, kā arī galvassāpes un neliela ķermeņa temperatūras paaugstināšanās. Saslimušais var just nelabumu un vemt vairākas reizes dienā, atveseļošanās parasti notiek 1 līdz 2 dienu laikā, un saslimšana neatstāj ilgtermiņa ietekmi uz veselību. Ja saslimušais nespēj uzņemt tik daudz šķidruma, lai izvadītais un uzņemtais šķidruma daudzums būtu līdzsvarā, var sākties ķermeņa atūdeņošanās un var rasties nepieciešamība pēc medicīniskas palīdzības. Atūdeņošanās parasti tiek novērota bērniem, gados vecākiem cilvēkiem un cilvēkiem ar novājinātu imūno sistēmu.
