No 2020.gada 1.septembra Latvijas skolās iecerēts pakāpeniski ieviest jaunu pamatizglītības standartu. Paredzēts, ka tas izglītības iestādēm dos lielāku brīvību mācību procesa organizēšanā. Jaunā satura mērķis ir izglītība mūsdienīgai lietpratībai, lai jaunā paaudze ne tikai zina faktus, bet arī prot pielietot iegūtās zināšanas.
Monta Jansone, sākumskolas skolotāja Ziemeru pamatskolā
Vajag pārmaiņas
Visur tagad tiek izmantotas kompetences un uzsver sadarbību starp skolēniem, skolotājiem un vecākiem. Manuprāt, tas ir lietderīgi, es pat teiktu, nepieciešams mainīt un papildināt mācību jomas, jo ir 21.gadsimts un maināmies mēs kā sabiedrība, mainās tehnoloģijas, kā arī dzīves standarti. Mums kā pedagogiem ir jābūt radošiem un atvērtiem visam jaunajam, lai spētu kvalitatīvi mācīt pēc jauniem standartiem un rosinātu skolēnos vēlmi pašattīstīties un veidot pozitīvas attieksmes. Jau šobrīd mēs skolās mēģinām ieviest vairāk drāmas un rotaļnodarbību, mazāk testu, mums ir jāattīsta skolēnu izpratne par apkārtējo pasauli un sevi tajā, attieksme pret kultūru un patriotismu. Ir jāatrod individuāla pieeja katram. Ir jāievieš integrēta pieeja mācībām skolā. Domāju, sākumā būs grūti pierast pie jaunajām pārmaiņām, taču tas nav neiespējami, turklāt mēs jau lēnām virzāmies uz pozitīvām pārmaiņām.
Uva Grencione-Lapseniete, Alūksnes pilsētas sākumskolas direktore“Darīt pa vecam” ir bezatbildīgiKopumā jaunā standarta ieviešanu vērtēju pozitīvi, jo nedrīkst būt tā, ka normatīvā dokumentācija ir atrauta no reālās dzīves, lai gan vēl arvien nav atbilžu uz daudziem jautājumiem. Būtu bezatbildīgi pret skolēniem “darīt pa vecam”. Manuprāt, “Skolas 2030” komanda un visi pārējie iesaistītie veic ārkārtīgi lielu un laikmetīgu darbu ar skatu nākotnē. Tomēr šobrīd masu medijos, sociālajos portālos un tikšanās reizēs izklausās, ka šo komandu vairāk peļ, nevis atbalsta. Šķiet, tā ir neatņemama pārmaiņu vadības sastāvdaļa. Vairākas lietas, kas iekļautas standarta izmaiņās, jau tiek darītas, jo to pieprasa dzīve un skolēni. Tas, cik veiksmīgi, ātri un efektīvi tiks ieviests jaunais standarts, ļoti lielā mērā ir atkarīgs no pedagogiem. Arvien lielāka brīvība tiek dota skolotājiem. Pagrieziena punkts – vai es kā skolotājs vispār spēju strādāt, ja man nav “stingra rāmja”? Manuprāt, skolotājs ar pieredzi, spēcīgu metodisko bāzi un pozitīvu skatu uz pārmaiņām ir lielisks jaunā standarta ieviesējs! Svarīgi ir jaunā standarta balsta vārdi – domāt, darīt, zināt. Un šie jēdzieni attiecas ne tikai uz skolēnu, bet arī skolotāju un vecākiem.
Alla Vasakova, audzinātāja bērnudārzā “Pūcīte”, Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas vecāku padomes pārstāve
Pazūd pamatzināšanas
Ņemot vērā, ka jau tagad pirmsskolas iestādēs ir jaunās kompetences un dažādas vadlīnijas, pēc kurām jāstrādā, šķiet, tas ir diezgan grūti. No vienas puses tas viss ir pieņemami, bet jaunās kompetences un pēc tam iegūtās zināšanas bērnam ir mazliet par seklu. Jā, mēs varam aizbraukt citur un stundu novadīt citā vietā, bet uzskatu, ka bērns tā nevar apgūt zināšanas pilnīgi. Piemēram, mēs aizbraucām uz Rundāles pili, kur aug dažādu šķirņu rozes. Mēs tās klasificējām, saskaitījām, izmērījām, salasījām ziedlapiņas, gatavojām tējas, bet bērniem pazūd galvenā informācija, no kurienes tas nāk. Jā, viņi attīsta maņas taustot, smaržojot, garšojot, bet pamatzināšanas pazūd. Piemēram, kad ar pirmsskolas bērniem dodamies ārā, runājam par rudeni, āboliem. Staigājot kādā meža ielokā, ieraudzījām mežābeli. Jautāju bērniem, no kurienes tā tur radusies. Bērni atbild, ka viņa tur izauga. Jautāju, no kā koks izauga? Sākām domāt, ka tā ir sēkliņa, ka varbūt kāds pameta serdi un no sēklas izauga tas lielais koks. Kolēģes minēja, ka pirms 12 gadiem kaut kas līdzīgs ir bijis – programma “Soli pa solim”. Šis projekts diemžēl nav izdevies. Man tomēr šķiet, ka tas mūsu “vecais labais” ir vairāk pieņemams. Praktiski var apzināt dabu, zīmēt, līmēt, krāsot. Vai ar šīm jaunajām sistēmām audzēkņi spēs iemācīties pamatus tā, lai tas noderētu arī nākotnē, piemēram, rakstīt, rēķināt? 1.-9.klasē paredzēti priekšmeti “dizains” un “tehnoloģijas”, 7.klasē – “inženierzinības”, bet jāvērtē, vai visus skolēnus tas interesēs.
