Jauns gads sācies ne tikai ar jaunām iespējām, bet arī ar jauniem nosacījumiem dažādās jomās. Viena no tām saistās ar Iedzīvotāju ienākuma nodokli – īpaši tiem, kuri ik gadu iesniedz gada ienākumu deklarāciju, lai saņemtu attaisnotos izdevumus. Kādas izmaiņas mūs sagaida šogad?
Ir palielināta kopējā summa
Valsts ieņēmumu dienesta galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Teice-Mamaja:“Sākot ar 2018. gadu attaisnoto izdevumu limits jeb kopējā summa, no kuras var atgūt daļu samaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa, ir palielināts no 215 eiro uz 600 eiro gadā, taču ar nosacījumu, ka attaisnotie izdevumi nepārsniedz 50 % no strādājošā gada ienākumiem pirms nodokļu nomaksas. Piemēram, ja gada ienākumi 2018. gadā ir 10 000 eiro un būsiet ārstniecībai iztērējis par sevi 650 eiro, bērna interešu izglītībai – 200, tad 2019. gadā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju par 2018. gadu, par sevi varēsiet atgūt 20% (Iedzīvotāja ienākuma nodokļa likme) no 600 eiro, un par bērnu no 200 eiro. Tiesa gan, šajos 600 eiro turpmāk ietilps arī izdevumi par zobārstniecību un plānveida operācijām, kam līdz šim limits nebija noteikts.
Jāuzsver, ka arī turpmāk attaisnotajos izdevumos varēs iekļaut dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmijas, tomēr ar nosacījumu, ja dzīvības apdrošināšanas līguma darbības termiņš ir ne mazāk kā 10 gadi. Tas gan neattiecas uz līgumiem, kuri noslēgti līdz 2017. gada 31. decembrim – šo līgumu darbības termiņš joprojām drīkst būt 5 gadi.
Tāpat turpmāk būs jāņem vērā, ka attaisnotajos izdevumos varēs iekļaut iemaksas privātajos pensiju fondos un uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas prēmijas, kas kopā nepārsniedz 10 % no nodokļa maksātāja apliekamā ienākuma, bet ne vairāk kā 4000 eiro gadā. Ja gada laikā attaisnotajiem izdevumiem būs iztērēti vairāk nekā 600 eiro, tad atlikusī summa pārcelsies uz nākamo gadu/-iem. Ja cilvēks gada ienākumu deklarāciju iesniedz elektroniski, tad EDS šo atlikumu automātiski aprēķinās un pārcels uz nākamā gada deklarāciju.
Šīs izmaiņas attiecas tikai uz to gada ienākumu deklarāciju, ko iesniegsiet šogad par 2018. gadu. Uz gada ienākumu deklarācijām un čekiem par iepriekšējiem gadiem (par 2017. gadu un 2016. gadu) joprojām attieksies līdzšinējie nosacījumi. Lai saņemtu attaisnotos izdevumus, gada ienākumu deklarāciju par 2018. gadu var iesniegt, sākot no 2019. gada 1. marta.”
Krājēju skaits pamazām palielināsKristaps Kopštāls, “Swedbank” apdrošināšanas un investīciju jomas vadītājs:“2019. gadā Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme nemainās un saglabājas, kāda stājā spēkā ar 2018. gada 1. janvāri. No algas arī 2019. gadā tie ir 20 % mēneša ienākumam līdz 1667 eiro; 23 % – mēneša ienākuma daļai, kas pārsniedz 1667 eiro.
Iedzīvotājiem, kuri veic uzkrājumus pensiju 3. līmenī un ir noslēguši dzīvības apdrošināšanas līgumu (ar uzkrājumu), no 2018. gada ir noteikts kopējs gada iemaksu limits, par ko ir iespējams atgūt nodokļa atmaksu – tie ir 10% abiem uzkrājuma veidiem kopā, turklāt ir noteikts arī summas ierobežojums – 4000 eiro gadā. Dzīvības apdrošināšanas līguma gadījumā tika dubultots arī laika periods, kad nedrīkst izņemt uzkrājumu, ja vēlas pretendēt uz nodokļa atmaksu – iepriekšējo 5 gadu vietā tagad ir 10 gadi.
“Swedbank” Finanšu institūta 2018.gadā veiktās aptaujas dati liecina, ka vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju iesniedz vai plāno iesniegt gada ienākumu deklarācijas, lai saņemtu Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu. Aizvien vairāk iedzīvotāju izmanto iespēju atgūt nodokļa daļu par ārstniecību, izglītību un arī uzkrājumiem. Šobrīd pensiju 3. līmeņa dalībnieks uzkrājumam vidēji novirza 30-50 eiro mēnesī. Iemaksu summa katram var būt atšķirīga. Lai arī pensiju 3. līmenī nav noteikta minimālā iemaksa, izvēloties kādu summu ieskaitīt, ieteicams ņemt vērā gan vecumu un krāšanas laiku, gan arī algas apmēru. Vēlams uzkrājumam novirzīt 5-10% no ienākumiem.
Visbiežāk iemaksas pensiju 3. līmenī veic iedzīvotāji pēc 35 gadu vecuma sasniegšanas, taču pēdējos gados ir novērojama tendence, ka arī gados jaunāki cilvēki arvien aktīvāk sāk veidot uzkrājumu savu vecumdienu finansiālai nodrošināšanai. Ja vērtējam dzimumu griezumā, pensiju 3. līmenī krāj lielāks skaits sieviešu, savukārt vīrieši veic vidēji lielākas ikmēneša iemaksas.
Uzskatu, ka Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksa noteikti veicina ilgtermiņa uzkrājumu veidošanu. Pašlaik Latvijā pensiju 3. līmeņa krājēju skaits pārsniedz jau 300 000 personu.”
Līga Vīksna
