Pēc laikraksta “Alūksnes Ziņas” iniciatīvas E.Glika Valsts ģimnāzijā bija organizēta diskusija, kurā uz jauniešu jautājumiem atbildēja politiķi, kas būs deputātu kandidāti pašvaldības vēlēšanās: Aleksandrs Meirāns (LSDSP), Andis Krēsliņš (LDP).
Pēc laikraksta “Alūksnes Ziņas” iniciatīvas E.Glika Valsts ģimnāzijā bija organizēta diskusija, kurā uz jauniešu jautājumiem atbildēja politiķi, kas būs deputātu kandidāti pašvaldības vēlēšanās: Aleksandrs Meirāns (LSDSP), Andis Krēsliņš (LDP), Alvis Bukovskis (TP), Jānis Žīgurs (LC), Juris Iesalnieks (LC), Ainars Melders (TSP), Monvīds Šteinerts (LZS) un Alūksnes domes priekšsēdētājs Guntārs Bērziņš.
“Cilvēki, kas dzīvo Alūksnē un tās apkārtnē, ir dzimuši pašvaldības slimnīcā. Viņi apmeklē pašvaldības bērnudārzus un skolas, piedalās pašvaldības organizētos pasākumos un svētkos, izmanto pilsētas domes uzturētos ceļus un ielas, ūdensvada un kanalizācijas sistēmu, viņus sargā pašvaldības policija. Pašvaldība sniedz sociālo palīdzību vecajiem un mazturīgajiem. Un pašvaldība uztur arī kapus, kur ved pēdējais ceļš. Tāpēc vēlēšanām gatavojas visi, arī jaunieši, kam būs 18 gadu,” akcentē diskusijas vadītāja Anna Pušpure.
Alūksnes ģimnāzijas un vidusskolas jaunieši interesējās, kādas ir iespējamo pilsētas pašvaldības deputātu domas, kāpēc jaunieši pēc studijām neatgriežas savā pilsētā un kā situāciju varētu mainīt.Viņiem būtiski svarīga liekas vides aizsardzība. Tāpēc ģimnāzisti jautāja, kā to vērtē politiķi. Neapmierina iespējas nodarboties ar sportu un atpūsties. Jaunieši vēlējās dzirdēt, kas būtu jādara, lai viņu vienaudži nenonāktu alkohola, narkotiku vai smēķēšanas atkarībā.
18 procenti vidējo mācību iestāžu beidzēju studē augstskolās un pēc to beigšanas atrod darbavietas galvaspilsētā vai citur. “Viņi vēlas strādāt labi apmaksātu darbu savās specialitātēs,” uzsver A.Pušpure. Visvairāk jauniešu izvēlas finansistu specialitātes.
Bet Alūksnē pieprasījums pēc šādiem speciālistiem ir mazs.
“Karjeras iespēju trūkums viņiem liek izvēlēties citas pilsētas. Ja atrisinās Latvijas – Krievijas robežu jautājumu un uzlabosies ekonomiskie kontakti, tad Alūksne kļūs par tiltu starp Rietumiem un Austrumiem, varēs piesaistīt investīcijas, veidosies labvēlīga vide uzņēmējdarbībai un būs jaunas darbavietas,” prognozē A.Meirāns. A.Bukovskis piebilst, ka investīciju piesaistē ir jāizmanto personīgie kontakti. Viņš uzskata, ka Alūksnē ir nepieciešams izveidot vidējo speciālo mācību iestādi, lai pēc pamatskolas beigšanas vismaz daļa jauniešu paliek tepat, nevis dodas mācīties citur. Andis Krēsliņš norāda, ka ir jāsakārto likumdošana valstī, ko pašvaldība nespēj ietekmēt. “Ja varēs panākt, ka Alūksnes rajonā esošās izejvielas – kokmateriālus, granti, kaļķakmeni – pārstrādās tepat, tad būs darbavietas gan kvalificētiem speciālistiem, gan bezdarbniekiem,” norāda A.Krēsliņš.
M.Šteinerts ir pārliecināts, ka pēc gadiem izglītotie speciālisti atgriezīsies pilsētā, kur ir tīra daba un labvēlīga vide darbam. Sakaru un komunikāciju līdzekļi dos iespēju izglītotiem speciālistiem strādāt Alūksnē, kur ir tīra un veselīga vide. J.Iesalnieks ir pārliecināts, ka nepieciešams attīstīt sporta un atpūtas bāzes, lai veicinātu “jauniešu vēlmi atgriezties”. Ainars Melders atgādina, ka viņi pārstāv politiskas partijas. “Saistībā ar politiskajām organizācijām ir jāturpina izstrādāt pilsētas attīstības programma, jo bez tās nav iespējama attīstība un investīciju piesaiste,” viņš saka. G.Bērziņš atzīst, ka pašvaldībai ir jāizmanto iespējas, kas tai ir, un nevar cerēt mainīt Saeimas viedokli. “Nav iespējams piesaistīt investīcijas, ja nav izstrādātas digitālās kartes un pilsētas attīstības plāns. Tikai pēc tam investoriem var piedāvāt skaidrus nosacījumus,” uzsver domes priekšsēdētājs.
Orientē uz militāru profesiju apguvi
Pēc tikšanās ar 12.klašu skolēniem viņš secinājis, ka ir būtiski svarīgi, vai jauniešos veidojas lokālais patriotisms. “Ir ne tikai jāiepazīst Alūksnes vēsture un kultūrvēsturiskais mantojums, bet arī jāiesaista skolēnus pilsētas programmās un projektos. Tā viņiem būs iespēja radīt tādu vidi, kādā vēlas atgriezties,” akcentē G.Bērziņš. Pilsētas dome ir noslēgusi sadarbības līgumu ar izglītības iestādēm. Tajā ir noteiktas prioritātes, kas jauniešiem ir aktuālas. Dome ar finansējumu atbalstīs konkursā uzvarējušo projektu realizāciju.
Jaunieši tomēr vēlas zināt, kādas iespējas viņiem būs Alūksnē nevis pēc 10 vai 15 gadiem, bet pēc četriem, kad viņi beigs studijas. Pilsētas domei izveidojusies laba sadarbība ar Aizsardzības ministriju. Paredzams, ka Alūksnes Mobilo strēlnieku bataljons pieaugs. “Alūksnes jaunieši, kas mācīsies Aizsardzības akadēmijā, iegūs labi apmaksātu darbu un atgriezīsies savā pilsētā,” domā G.Bērziņš. A.Bukovskis apšauba, vai būs vajadzīgi tik daudzi aizsardzības spēku speciālisti.
A.Krēsliņš zina, ka saskaņā ar izmaiņām Ierēdņu likumā ierēdņiem būs nepieciešama augstākā izglītība. “Tas nozīmē, ka vajadzēs nomainīt apmēram 60 procentus ierēdņu. Tātad dažādi speciālisti ar augstāko izglītību varēs atrast darbavietas,” viņš secina. M.Šteinerts akcentē, ka Alūksne ir un būs robežpilsēta. Tas nozīmē, ka speciālisti būs vajadzīgi visās struktūrās, kas saistītas ar robežas apsardzi un servisu.
Vides tīrību un sakoptību veido cilvēki
Visvairāk deputātu kandidātus neapmierina Alūksnes ezera piesārņojums un zivju daudzuma samazināšanās. “Ezera apkārtnes pārpurvošanos veicina Jaunalūksnes pagasta pašvaldība. Tā arī nekontrolēti izsniedz atļaujas rūpnieciskai zvejai. Tas nozīmē, ka jaunajai pilsētas domei sarunās ir jārisina šie jautājumi,” uzskata Jānis Žīgurs. Viņš ir pārliecināts, ka administratīvi teritoriālajā reformā nav tik svarīgi, cik pašvaldību ir teritorijā, bet kā to apsaimnieko. G.Bērziņš atzīst, ka nepieciešama pārpurvojošos platību renovācija. Viņš norāda, ka jānovērš arī notekūdeņu ievadīšana vaļējos grāvjos. Alvis Bukovskis domā, ka lielāka uzmanība jāpievērš peldvietu sakārtošanai.
Andis Krēsliņš vēlas, lai Alūksnē ir tīrs dzeramais ūdens, bet Juris Iesalnieks atzīst, ka pašvaldībai jānodrošina atkritumu savākšana no iedzīvotājiem. “Ir jāizzina citu pilsētu pieredze, kur šis jautājums ir atrisināts,” viņš akcentē. Jauniešus neapmierina, kā izskatās universālveikala un citu ēku fasādes centrā. Pagājušajā gadā SIA “Alta S” veica vairāku veikalu remontu, bet šajā pavasarī atjaunos universālveikala fasādi. Par ti ir vienošanās ar pilsētas domi.
Ģimnāzisti uzskata, ka Alūksnē ir vajadzīga sabiedriskā tualete. Izrādās, ka jau 1995.gadā bija paredzēts celt tualetes četrās pilsētas vietās. “Pie tirgus ir uzcelta. Tiesa, ne tāda, kādai tai vajadzētu būt,” secina Ainars Melders. Andis Krēsliņš secina, ka tualetes nav nekāds bizness. Tāpēc nevar cerēt, ka tās cels uzņēmēji. “Pašvaldībai ir jāiegulda līdzekļi tās būvē,” viņš uzskata. G.Bērziņš piekrīt, ka tualeti vajadzēs arī dotēt no pašvaldības budžeta, jo iespējams, ka “cilvēki centīsies apiet skaisto maksas tualeti”.
“Vide ir atkarīga no cilvēkiem, kas tajā dzīvo,” atzīst Monvids Šteinerts. Bija dažādi viedokļi par to, kā un cik lielā mērā apkārtnes sakopšanā iesaistāmi jaunieši. Viņi to strādā ar prieku, taču vēlas, lai darbu novērtē.
Jādod iespējas
sportot
“Alūksne ir viena no nedaudzām vietām, kur ziemā ir sniegs. Tāpēc te attīstāms biatlons. Otrs sporta veids var būt basketbols. Līdzekļi būtu izmantojami galvenokārt šiem sporta veidiem. Var attīstīties arī citi sporta veidi, piemēram, orientēšanās, kur nav nepieciešams ieguldīt naudu,” uzskata A.Krēsliņš.
Pretējās domās ir Alvis Bukovskis. Viņš ir pārliecināts, ka ir “vajadzīga daudzveidība un jauniešiem jādod izvēles iespējas”.
Skolotāja Anna Pušpure iesaka veidot maksas grupas, ja ir interesenti nodarboties ar atšķirīgu sporta veidu. Juris Iesalnieks nesūdzas, ka sporta skolai nav pietiekami daudz līdzekļu. “Apkārtnē kalni nav noslidināti ar slēpēm tāpēc, ka daudziem nav iespēju nopirkt slēpes. Sporta skolā ir nodarbības riteņbraucējiem, basketbolistiem un vieglatlētiem,” norāda J.Iesalnieks. Ainars Melders ir pārliecināts, ka pašvaldībai ir jārada iespējas darboties. Viņaprāt, tas, ka Mežinieku sporta bāze pieder rajona padomei, kavē tās sakārtošanu tā, lai “Alūksne būtu pirmā biatlona sporta bāze valstī”. “Ir vajadzīgs paaugstināt jauniešu vispārējo fizisko sagatavotību. To kavē nepabeigtā ģimnāzijas sporta zāle,” rezumē A.Melders. M.Šteinerts domā, ka “sporta normatīvu latiņa ir uzlikta pārāk augstu”. Tāpēc vairums jauniešu nelabprāt iet uz fizkultūras stundām. A.Meirāns papildina, ka ne tikai jāsakārto sporta bāzes, bet jārīko sporta svētki jauniešiem.
Jaunieši var ietekmēt viens otru
“Sporta nodarbības ir viens no veidiem, kas mazina vēlmi lietot alkoholu vai narkotikas. Vairāk būtu jārunā par cilvēkiem, kas nelieto atkarību izraisošas vielas un dzīvē ir daudz sasnieguši,” atzīst Guntārs Bērziņš.
“Pašvaldība var sarežģīt ceļu līdz alkoholam, ierobežojot tā tirdzniecību. Taču pašreizējā domes sastāvā ir deputāti, kas saistīti ar uzņēmējdarbību tirdzniecībā. Un visos veikalos alkohols un cigaretes ir galvenais ienākumu avots. Tas nozīmē, ka deputātiem ir jāpārvar sava ieinteresētība vai arī vēlētājiem ir jānomaina ieinteresētie deputāti,” atzīst Jānis Žīgurs.
J.Iesalnieks domā, ka skolā nav pieļaujama jauniešu smēķēšana. Viņš novērojis, ka ģimnāzisti smēķē diezgan atklāti. “Pirmo cigareti jaunietim nepiedāvā ne vecāki, ne skolotāji. Un arī alkohola glāzi vai narkotikas viņi saņem no vienaudžiem. Tas nozīmē, ka ir svarīga draugu un paziņu izvēle,” secina Ainars Melders.
