Alūksnes Jaunajā pilī pirms nedēļas uz diskusiju pulcējās apmēram 50 pilsētas skolēnu.
Alūksnes Jaunajā pilī pirms nedēļas uz diskusiju pulcējās apmēram 50 pilsētas skolēnu. Viņi tikās ar Valsts nodarbinātības dienesta Alūksnes centra vadītāju Zinaīdu Jegorovu, Alūksnes Karjeras centra vadītāju Lieni Ūbeli un rajona padomes speciālisti tūrisma darbā Andu Salaku.
Pēc oficiālajām uzrunām sākās brīva diskusija, kuru vadīja Alūksnes Bērnu un jauniešu centra metodiķe Iveta Žižmāre. Pieaugušie atbildēja uz skolēnu jautājumiem.
Noskaidrojās, ka Valsts nodarbinātības dienesta Alūksnes centrā darba meklējumos ierodas arī jaunieši vecumā no 15 līdz 25 gadiem. Atļautais darbaspējas vecums Latvijā ir no 15 gadiem. Taču ar Valsts darba inspekcijas un vecāku atļauju oficiāli strādāt var arī bērni, kas jaunāki par 15 gadiem. Vieglāk gan atrast darbu tiem, kam ir profesija. Tāpēc ar vidusskolas izglītību vien ir par maz, vajadzīgas darba iemaņas. Šajā nolūkā Valsts nodarbinātības dienests piedāvā arī mācību kursus, kas ilgst no mēneša līdz pusgadam. Pēc tam jaunieti nosūta praksē pie darba devēja. Šajā laikā praktikants saņem minimālo algu. Iespējams, Alūksnē organizēs kursus bārmeņiem, viesnīcu darbiniekiem un datorspeciālistiem. Pagaidām vēl nav skaidrs, vai šīm iecerēm šogad valsts piešķirs finansējumu. Darba meklētājiem Valsts nodarbinātības dienesta organizētie mācību kursi ir bezmaksas.
I.Žižmāre lūdza piecelties tos skolēnus zālē, kas vēlas savu turpmāko dzīvi un profesiju saistīt ar Alūksni. Nepiecēlās neviens. Daži nedroši ieminējās, ka Alūksnē nav brīvu darbavietu, jaunas arī nosola radīt. Citi pauda, ka paliks Alūksnē tad, ja neizdosies atrast sevi citviet Latvijā.
Jaunieši paši izteicās un jautāja speciālistiem par perspektīvajām profesijām Alūksnē. Izkristalizējās atziņa, ka Alūksnē vajag lielāku viesnīcu un ir arī pamats cerēt, ka tādu cels. Jaunieši izteicās, ka pilsētas kapsētas ir pārpildītas, tātad vajadzētu krematoriju. Turpretim tūrisma attīstībā jaunieši nesaredz lielas perspektīvas. Tam iebilda A.Salaka, pauzdama, ka tūrismu nevar pārdot kā desu, jo tā ir cita nozare, kas prasa lielu laika un naudas ieguldījumu, un nepārtrauktu organizatorisko darbu. Viņa sacīja, ka pēc rajona tūrisma informācijas centra datiem tūristu skaits šajā pusē ar katru gadu palielinās par 200 procentiem. Pērn te informāciju lūguši vismaz 4000 tūristi.
Pilsētas un rajona perspektīva saistās ar Eiropas Savienību (ES) un NATO armiju, jo līdz ar to Alūksnes rajona robeža ar Krieviju būs arī ES robeža. Savukārt Alūksnes Mobilo strēlnieku bataljonā varētu izvietot NATO armiju. Tātad militārās un robežsardzes profesijas Alūksnes rajonā būs aktuālas.
Z.Jegorova pauda, ka, visticamāk, arvien pieprasītāka kļūs sociālā darbinieka un psihologa profesija, jo likums nosaka, ka uz 2000 iedzīvotājiem būs vajadzīgs viens sociālais darbinieks. Savukārt L.Ūbele uzskata, ka Alūksnes rajonā perspektīvas ir grāmatveža, ekonomista, datorspeciālista, politologa, jurista un skolotāja profesijas. Ikviens interesents var nākt uz Karjeras centru Alūksnē un ar testu palīdzību noskaidrot piemēroto profesiju. Taču tas varot būt vienīgi kā ieteikums. Katrs jaunietis profesiju izvēlas pats.
Jaunieši interesējās par iespējām gūt informāciju par darbu ārzemēs. Tāda informācija par darbu Zviedrijā un Vācijā pašlaik ir arī Valsts nodarbinātības dienestā. Z.Jegorova ieteica būt uzmanīgiem, meklējot darbu ārzemēs un atsaucoties uz darba piedāvājumu sludinājumiem. Pirms sazināties ar šādiem darba devējiem, ir jāveic daži drošības pasākumi. Ir jānoskaidro precīza firmas adrese, jāuzzina, vai firmai ir licence, vai ir darbošanās atļauja. To var nākt skaidrot Valsts nodarbinātības dienestā. Z.Jegorova pauda, ka nereti mēdz notikt tā, ka jaunieši atsaucas sludinājumiem un dodas uz ārzemēm strādāt bez darba līguma. Jaunieši pazūd un vecāki Latvijā nezina, kur viņi atrodas. Līdz ar to jāsaprot, ka jaunieši, sevišķi jaunas meitenes, var nonākt neapskaužamā situācijā. Z.Jegorovas ieteikums ir vienkāršs. Pirmkārt, nekādā gadījumā nevajag atsaukties uz tiem darba piedāvājumiem, kur darba devējs vairās nosaukt firmas nosaukumu, savu vārdu, bet uzrāda tikai pastkastītes adresi. “Tas liecina par negodīgumu,” saka Z.Jegorova.
Pēc diskusijas tās dalībniekiem bija iespēja noskatīties mākslas filmu par Hariju Poteru.
