Vai stādījumus izcirtumos var papildināt arī rudenī?
Vai stādījumus izcirtumos var papildināt arī rudenī?
Zemes, kurās paredzēta meža mākslīgā atjaunošana (gadījumos, kad dabiskā nav iespējama ar meža audzēšanas mērķim atbilstošām sugām), jāapsēj vai jāapstāda ne vēlāk kā trīs gadu laikā pēc izciršanas, ieskaitot ciršanas gadu. Sēšanu un koku stādīšanu labāk veikt pavasarī, iepriekš sagatavotā augsnē, bet labi drenētās augsnēs stādījumus var papildināt arī rudenī, ar tādu aprēķinu, lai kociņi paspētu iesakņoties. Jāatceras gan, ka rudenī nav ieteicams stādīt priedes.
Pamatojoties uz Ministru kabineta pieņemto meža atjaunošanas noteikumu prasībām, no 1.jūnija līdz 1.oktobrim Valsts meža dienesta darbinieki visu īpašumu mežos pārbauda izcirstās platības, kurām kārtējā gadā beidzas likumā noteiktais atjaunošanas termiņš, reizē arī pārliecinoties, kā veikta iepriekšējos gados atjaunoto platību kopšana.
Kad platību atzīst par koptu?
Lai jaunaudzi atzītu par koptu, zālaugu un to koku sugu augstums, kuras nav piemērotas konkrētajam augšanas apstākļu tipam, nedrīkst pārsniegt 3/4 no attiecīgā augšanas apstākļiem piemērotā koku sugu augstuma vismaz 50 centimetru rādiusā. Minimālajiem koku augstumiem jābūt: skuju kokiem – 0,1 metrs; lapu kokiem – 0,2 metri (vērī vai gāršā pat 0,5 metri). Protams, ideāli būtu, ja meža īpašnieks izkoptu visu platību, atstājot tikai vajadzīgās koku sugas.
Kad kociņi sasnieguši divu līdz četru metru augstumu, līdztekus nevēlamo sugu izciršanai jāretina arī atstājamie kociņi. Viena hektārā saglabājami ne vairāk kā: 3000 priežu; 2000 egļu; 2000 bērzu, liepu, apšu, melnalkšņu un baltalkšņu. Ozolu, ošu, gobu, vīksnu, kļavu skaits nav ierobežots. Tāpat maksimālais koku skaits nav ierobežots purvājā un niedrājā, kā arī lapu koku mežaudzēs, kur, veicot audzes kopšanu, tiek atbrīvota telpa 500 kokiem.
“Mans Īpašums”
