Lai katrs mūsu dzīves gads kā varavīksne – daudzkrāsains, ar gaismas spēku vadīts un pašu radīts! Sāksim katru rītu ar gaismas pielūgšanu, laba vēlēšanu! Pabeigsim savu dienu ar darba svētību! Lai mums katra diena ir kā atradums, savas dzīves piepildījums!
Dzīves laiks mūs katru ir auklējis mūža šūpolēs gan ar augstiem pacēlumiem, gan ar zemākiem nolaidumiem. Ne katrai dienai ir sules mirdzums, tāda ir dzīve – mainīga kā gadalaiki. Mums katram ir jārod kāds skaistāks brīdis dvēselei. Ir vērtīgi pabūt debesu dailes svētnīcā, vakaros vai naktīs iziet laukā un pavērot debesu radīto gaismas spēku un brīža svētību no debesīs iekurtā ugunskura, atstājot no sevis ziemas baltajā takā iemītu pēdu.
Zemes māte mēdz lepoties ar baltās ziemas paklāju zemei, ko katru gadu viņai uzdāvā Debesu tēvs. Viņos mājo īpaša saziņa un kopēja saprašanās. Ziemas spalgajās naktīs Debesu tēvs iekur zvaigžņotu ugunskuru debesīs mēness uzraudzībā. Saule pēc tādām naktīm mostas agrāk un ļauj mēnestiņam aiziet atpūtā aiz mākoņkalniem. Dabā viss ir saskaņots – meži, koki un krūmi tiek uzposti ziemas tērpos. Daba – tas ir brīnišķīgs skaistums!
Dzīve ir pārāk īsa, lai to nebaudītu, paši sev nemeklētu skaistumu. Ziemas vakari un naktis ar blāzmas radītām krāsām izdaiļo debesis. Ziema ar dzestraini mirdzošiem staru pirkstiem uzglezno debesu un zemes īpašo skaistuma kopskatu. No skaudrās ziemas elpas ik vaigs top sārts, bet cilvēku elpa gaisā veido lidojošus rakstus. Šo skaisto ziemas dārzu ir vērts izbaudīt. Ziema lepojas ar puteni, kas prot izveidot sniega kalnus un pakalnus. Putenis izdanco ar ziemu kā ar skaistāko karalieni. Tādos brīžos gribas skriet pretī puteņiem ar kūleņiem, lai apsnigtu ar baltām domām un necaurredzamiem sapņiem. Tas ir brīnišķīgs mirklis, zemes un debesu dāvināts, ko var dēvēt par ziemas zvaigžņoto izrādi. Pēc visa baudītā dabā es atgriežos savā svētnīcā – sveču gaismā. Sveces es uzskatu par latviešu tautas dvēselīti, ne tikai svētkos, bet arī pēc labi padarīta darba. Iedegtā svecīte ar savu maigo siltumu sniedz pateicību par paveikto. Mums pašiem ir jāatrod, kā sevi iepriecināt un uzmundrināt, lai varam teikt – dzīve ir skaista, vien jāprot to pašiem veidot un sev uzdāvāt, radīt sev gaismas svētkus!
