Šodien lielu popularitāti ir ieguvuši pakešu logi, kuru rāmji ir izgatavoti gan no plastmasas, gan koka, gan alumīnija.
Šodien lielu popularitāti ir ieguvuši pakešu logi, kuru rāmji ir izgatavoti gan no plastmasas, gan koka, gan alumīnija. Moderno izstrādājumu priekšrocības ir acīm redzamas – tie ir glīti, telpā saglabājas siltums, ir pazudis caurvējš, logi ir viegli ne tikai atverami, bet tos var arī atvāzt, to apkope ir vienkārša un neprasa daudz laika un pūļu.
Diemžēl laiku pa laikam no patērētāju puses izskan pretenzijas par to, ka cerētais labums nav iegūts. Kas tam par iemeslu? Analizējot saņemtās pretenzijas un to cēloņus, var secināt: vairumā gadījumu patērētājs nav bijis pietiekami informēts par pakešu logu specifiku un, dzenoties pēc lētuma, ieguvis “čiku”, tādēļ noskaidrosim visu pēc kārtas.
Pakešu logs ir tāda konstrukcija, kurai tikai nosaukumā ir līdzība ar vecajiem. Šis izstrādājums ir pilnīgi jauna tehnoloģiska stiklota konstrukcija, kurā ekonomijas un cenas optimizācijas nolūkos līdz minimumam ir samazināts materiālu patēriņš, bet nodrošinātas augstas ekspluatācijas īpašības. Plastmasas un alumīnija logu profilu ražotāji, piegādājot logu izgatavotāju firmām savu produkciju, stingri reglamentē logu izgatavošanas tehnoloģiju un nosaka logu montāžas noteikumus, jo pat nelielas novirzes no prasībām var izsaukt neatgriezenisku ļaunumu – jaunā konstrukcija ne tikai nepildīs savas funkcijas, bet var kalpot pat sliktāk par vecajiem logiem.
Lai nepieļautu nekvalitatīva izstrādājuma pielietošanu Latvijā, ir izstrādāts arī attiecīgs standarts – LVS 161 – 99 “Sintētiskie materiāli. Plastmasas profili un kārniņi. Drošības kritēriji”, kas nosaka nepieciešamās drošības prasības attiecībā uz plastmasas loga rāmi. Līdzīgi reglamentē arī stikla paketes ar standarta LVS 203 -99, “Stikla materiāli. Drošības kritēriji” palīdzību. Diemžēl praksē vērojams, ka šīs prasības neapliecina ar atbilstošiem dokumentiem vai pat ignorē. Tādēļ, izvēloties logu ražotāju, kā obligāta ir uzskatāma izstrādājuma atbilstību apliecinoša dokumenta esamība.
Latvijas Logu un durvju ražotāju asociācija (LLDRA) ir ieviesusi saviem biedriem ikgadēju ražotnes pārbaudes procedūru, kurā neatkarīga komisija pārliecinās par firmas darba atbilstību prasībām un nepieciešamo dokumentu esamību. Šāds izvērtējuma sertifikāts neapšaubāmi būs papildu garants pareizai izvēlei.
Sarežģītāks ir jautājums par koka logiem. Koka rāmja profilu izgatavo pats loga ražotājs, tāpēc viss ir viņa ziņā. Labākajā gadījumā patērētājam piedāvā logus pēc kādas citas valsts standartiem, piemēram, vācu DIN, RAL prasībām, un, ja tie ir izgatavoti kompetenti, tie labi pildīs savas funkcijas, bet nereti vērojami gadījumi, ka vecā loga konstrukcijā ievietotu stikla paketi lepni nosauc par pakešu logu. Šāds izstrādājums nevar un nespēj pildīt normāla loga funkcijas. Diemžēl Latvijā nav neviena normatīvā akta, kas kaut kādā veidā reglamentētu šo visatļautību.
Tas lielā mērā izskaidrojams ar to, ka sevi cienoši, kvalitatīvas produkcijas ražotāji galvenokārt ir orientēti uz eksportu, bet vietējiem kaktu ražotājiem ir labi, kā ir, būvniekiem arī.
Tās nedaudzās koka logu ražotāju firmas, kurām rūp kvalitatīvs izstrādājums un kuras ir orientētas uz Latvijas tirgu, ir iesaistījušās LLDRA, bet vienas (bez valsts ieinteresēta atbalsta) nespēj veikt dārgo normatīvo izstrādāšanas procedūru.
Vairumā pretenziju par logiem ir attiecināmas uz nekvalitatīvu – neatbilstošu – montāžu. dažādu iemeslu dēļ šobrīd Latvijā nav attiecīgu normatīvo aktu, kas paredz detalizētu logu montāžas projekta izstrādi, tāpēc darbs notiek, balstoties galvenokārt uz celtnieka goda prātu un zināšanām. Lai kaut kādā veidā regulētu logu montāžas procesu, LLDRA ir izstrādājusi attiecīgu dokumentu – “Rekomendējamās prasības logu montāžai un ekspluatācijai”. Šīs prasības, kas LLDRA biedriem ir obligātas, veidotas, ievērojot profilu piegādātāju firmu izvirzītos noteikumus, un atrunā visus galvenos pasākumus, kādi ir veicami, iebūvējot pakešu logus būvēs. Dokuments ir publicēts daudzos masu saziņas līdzekļos un ir pieejams LLDRA mājas lapā (www.lldra.lv). Tas noteikti kalpos kā labs padomdevējs, izvēloties logu montētājus.
No 2003.gada 1.janvāra būtisks ir jautājums par jaunā LBN 002-01 “Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika” prasību ievērošana. Tas ir būvnormatīvs, kas reglamentē visu ēkas norobežojošo elementu kopējos pieļaujamos siltuma zudumus. Attiecībā uz logiem būvnormatīvs pieprasa nodrošināt šādus normatīvos siltuma zuduma koeficientus (U): dzīvojamajām mājām – 1,8W/m2K, publiskām ēkām – 2,2 W/m2k un rūpnieciskām ēkām – 2,4 W/m2K. Šos parametrus var iegūt tikai gadījumos, ja logos izmanto profilus ar vismaz trim kamerām un tajos pielieto stikla paketes ar selektīvo klājumu. Likumdevējs paredz arī gadījumus, kad attiecīgās U vērtības var būt arī zemākas: 2,7W/m2K – dzīvojamām un 2,9 W/m2K – publiskajām un rūpnieciskajām ēkām, bet tikai ar nosacījumu, ka kopējā siltuma U vērtība visai būvei nepārsniedz normatīvās prasības. Citiem vārdiem sakot, ja kādai ēkas norobežojošai konstrukcijai siltuma zuduma koeficienta U vērtība ir zemāka par normatīvo, ir pieļaujama citu konstrukciju siltuma zuduma koeficienta palielināšana, bet nepārsniedzot maksimāli pieļaujamās, būvnormatīvā noteiktās, vērtības.
Viss iepriekš minētais parāda, ka, lai veiksmīgi izvēlētos jaunus pakešu logus:
* patērētājam pašam ir jātiek skaidrībā par nepieciešamajām siltuma zuduma koeficienta vērtībām logiem;
* izvēloties logu ražotāju jāpārliecinās, vai tam ir izstrādājuma apliecinoša dokumentācija;
* vai logu iebūvētāja piedāvātā montāžas shēma ietver visus nepieciešamos materiālus un pasākumus, atbilstošai logu iebūvei.
