Ziemeļaustrumu slimokases astoņu rajonu pilnvarotie nolēma neatliekamo medicīnisko palīdzību finansēt, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu katrā rajonā.
Ziemeļaustrumu slimokases astoņu rajonu pilnvarotie nolēma neatliekamo medicīnisko palīdzību finansēt, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu katrā rajonā. Visneizdevīgākais tas ir Alūksnes rajonam, kur ir vismazāk iedzīvotāju – 26 418.
“Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūras direktore Ināra Bluķe ieteica sākt balsot no trešā varianta, kur finansējuma kritēriji ir noteikti, ņemot vērā iedzīvotāju, neatliekamās palīdzības brigāžu skaitu uz 10 000 iedzīvotājiem un nodrošinājumu ar nepieciešamo aprīkojumu. Visi šie kritēriji ir objektīvi. Tomēr acīmredzot vairāk bija to rajonu, kam iedzīvotāju skaits nodrošina lielāko finansējumu neatliekamās medicīniskās palīdzības vajadzībām,” laikrakstam stāsta Ziemeļaustrumu slimokases Alūksnes rajona pilnvarotā Gunta Ļuļe.
Finansējuma pēc iedzīvotāju skaita atbalstītāji norāda, ka finansē nevis teritoriju, bet cilvēkus. Taču ir nepieciešami līdzekļi, lai neatliekamās palīdzības brigādes nokļūtu pie slimniekiem, kas atrodas rajona teritorijā. “Ja finansētu neatliekamās palīdzības medicīnas brigādes, izveidotos 12 500 latu rezerves fonds, ko varētu izlietot trūkstošā aprīkojuma iegādei. Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde ir vajadzīga arī Liepnas pagastā, lai līdz slimniekiem var nokļūt Ministru kabinetā noteiktajā laikā,” norāda G.Ļuļe. Ziemeļaustrumu slimokases direktors Jānis Grīnvalds piekrīt, ka teritorijas ir atšķirīgas iedzīvotāju skaita un pārvaramā attāluma ziņā. “Tāpēc ir izstrādāti starpvarianti, un kopumā rēķināmies ar līdzekļu pieaugumu neatliekamajai palīdzībai. Pagājušajā gadā bija piešķirti
714 000 latu, bet šogad paredzēts 794 000 latu,” precizē J.Grīnvalds.
Tā kā Alūksnes rajons būtu vienīgais, kas atbalsta neatliekamās palīdzības finansējumu atkarībā no brigāžu skaita, G.Ļuļe bija pilnvarota balsot par trešo variantu. Tomēr lēmumu pieņem ar balsu vairākumu.
“Labi, ka kopējais finansējums ir par 80 000 latu lielāks. Tas nozīmē, ka neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai būs vairāk līdzekļu nekā pagājušajā gadā, kad arī sadale bija pēc iedzīvotāju skaita,” atzīst G.Ļuļe. Ziemeļaustrumu slimokase ir pirmā valstī, kas ievieš daļēju kapitācijas modeli. Slimokases astoņu rajonu medicīnas iestādes un slimnieki pirmie izjūt arī tā priekšrocības un trūkumus.
