Vakar Alūksnē notika preses konference, kurā sevi prezentēja domubiedru grupa “Alūksnieši”. Klātesošie tika iepazīstināti ar alūksniešu sabiedriskās domas aptaujas rezultātiem, ko šī gada novembrī veica sabiedriskās domas pētījumu centrs “SKDS”.
Domubiedru grupā “Alūksnieši” apvienojušies pieci uzņēmīgi cilvēki – Guntars Švolmanis, Armands Musts, Arturs Dukulis, Modris Lazdekalns un Viola Kaparšmite. “Domubiedru grupa veidojas tad, kad sanāk kopā cilvēki ar vienādām idejām un problēmām. Lai arī mēs katrs esam atšķirīgi, problēma un sāpe mums ir viena. Lai gūtu pārliecību, ka mēs domājam tāpat kā Alūksnes novada iedzīvotāji, veicām sabiedrisko pētījumu. Neslēpšu, ka mēs domājam par nākamā gada pašvaldību vēlēšanām, kurās noteikti startēsim. Deputātiem viennozīmīgi ir liela nozīme, lai pārveidotu dzīvi novadā. Bez domes atbalsta un deputātu rīcības ir ļoti grūti kaut ko mainīt. Mūsu pārliecība ir tāda, ka šis domes sastāvs nestrādā pārāk veiksmīgi. Mūsu pārliecība saskan ar novada iedzīvotāju domām, kas pierādās pētījumā,” pauda G.Švolmanis.
Aptaujā 350 novada iedzīvotājus
“SKDS” pētījumā piedalījās 350 respondenti no visas Alūksnes novada teritorijas. Telefonintervijā tika aptaujāti Latvijas Republikas pilsoņi vecumā no 18 gadiem pēc nejaušības principa. “Aptaujas regulāri veicam lielākajās pilsētās, taču mazajās pilsētās tā nav ierasta prakse. Strādāt bija interesanti,” pirms pētījuma rezultātu prezentācijas teica Arnis Kaktiņš no pētījuma centra. Pētījumā noskaidrojies, ka 60 procenti iedzīvotāju domes darbību kopumā vērtē pozitīvi, tostarp 3 procenti – ļoti pozitīvi, negatīvi vērtē 33 procenti cilvēku, bet 7 procentiem nav viedokļa par domes darbu. Kā labākos domes darbus trešdaļa cilvēku minējusi pilsētas un novada labiekārtošanu, piemēram, ceļu un ielu remontus, novada un pilsētas sakopšanu, izrotāšanu, parku un zaļo zonu uzturēšanu. Tāpat arī trešdaļa cilvēku atzinīgi vērtējusi kultūras dzīves uzlabošanu, piemēram, Alūksnes Jaunās pils restaurāciju. 6 procenti atzinuši, ka labo darbu nav.
Kā sliktākos domes darbus 20 procenti cilvēku minējuši jautājumus, kas saistīti ar pilsētas labiekārtošanu, piemēram, novēlotos ceļu remontus, ielu un ceļu stāvokli, nepietiekamu apgaismojumu, 13 procenti – domes darba problēmas: līdzekļu izšķērdēšanu, korupciju, deputātu savstarpējos konfliktus, 7 procenti atzinuši, ka novadā ir attīstīšanas problēmas, tikpat respondentu domā, ka ir komunālo pakalpojumu problēmas. 7 procenti atzinuši, ka slikto darbu nav. Attiecībā uz pašvaldības funkciju izpildi vislielāko neapmierinātību cilvēki pauduši par ceļu un ietvju uzturēšanu un remontu, bezdarba mazināšanu, uzņēmējdarbības sekmēšanu pašvaldības teritorijā. Jautājot, vai šis domes sasaukums izpildījis pirms vēlēšanām dotos solījumus, 62 procenti atzinuši, ka solījumi izpildīti daļēji, 15 procenti teikuši, ka nav izpildīti, 22 procenti grūti izvērtē, savukārt 1 procents atzinis, ka solījumi izpildīti pilnībā. Uz jautājumu, vai pēdējo četru piecu gadu laikā kāds ģimenes loceklis pārcēlies no Alūksnes uz citu dzīvesvietu, 41 procents respondentu atbildējis apstiprinoši. 19 procenti pārcēlušies uz dzīvi ārzemēs. A.Kaktiņš norāda, ka tā ir satraucoša tendence.
Grib pārmaiņas
Respondenti vērtējuši arī piecu personu piemērotību deputāta amatam. Kā piemērotāko ar reitinga koeficientu 23 aptaujātie atzinuši A.Dukuli. A.Kaktiņš to vērtē kā ļoti labu rādītāju un pielīdzina Aivara Lemberga reitingam. G.Švolmanis ieguvis 19 reitinga punktus, bet A.Musts – 7. Dzintaram Adleram – 6 reitinga punkti, Ainaram Melderam – mīnus 30 punkti. Jautājot, vai šis domes sasaukums izpildījis pirms vēlēšanām dotos solījumus, 62 procenti atzinuši, ka solījumi izpildīti daļēji, 15 procenti teikuši, ka nav izpildīti, 22 procentiem grūti izvērtēt, savukārt 1 procents atzinis, ka solījumi izpildīti pilnībā. 64 procenti aptaujājot uzskata, ka novadā ir nepieciešamas būtiskas pārmaiņas, bet 21 procents pārmaiņu nealkst, 15 procentiem grūti pateikt.
Domubiedru grupa savu tālāko darbību balstīs uz veiktā pētījuma rezultātiem. Par pamatvērtībām grupa izvirzījusi veselību, darbu, sociālo jomu, saimnieciskās vides sakārtošanu un sabiedrības iesaisti.
Grupas logo ir burts “A”, kas pielīdzināts cilvēkam, kurš stabili stāv uz divām kājām, ar divām rokām strādā un dara labus darbus un galvu, kas domā. “Šo simbolu redzēsim bieži. Tas būt vietās, kur kaut kas jāsakārto, un vietās, kur lietas būs sakārtotas,” pauž G.Švolmanis.
